Ozolnieku pašvaldība: iespējams diskutēt par LPS panākumiem
Viņa norāda, ka Ozolnieku novada domes deputāti, diskutējot par LPS darbu, secinājuši, ka Latvijā noteikti ir jābūt kādai organizācijai, kas pārstāvētu pašvaldību intereses valdībā, piedaloties gan sapulcēs, gan likumprojektu apspriešanās, jo pašvaldībām individuāli nav pieejami tik daudz cilvēkresursi, lai kaut viens pārstāvis no katra novada vai pilsētas būtu klāt visās pārrunās, tāpēc šim pārstāvniecības mehānismam ir jābūt centralizētam.
E.Kairiša pauž, ka LPS un pašvaldības sadarbības lielākais ieguvums ir informācijas aprite un pārstāvniecība. Ozolnieku novada pašvaldība regulāri saņem informatīvus ziņojumus no LPS, kur atrunāti aktuālākie jautājumi, pašvaldībām pieejamie projekti un izmaiņas likumos, kas īpaši ietekmē pašvaldības darbu. Informācijas apjoms ir liels, tāpēc LPS izsūtītie kopsavilkumi palīdzot ērtāk orientēties informācijas klāstā. Atsevišķos gadījumos, kad pašvaldībai ir bijusi nepieciešamība saņemt papildu konsultācijas par plānotajām darbībām un lēmumiem, tad esot bijusi iespēja piesaistīt LPS speciālistus.
Vaicāta, vai bijuši arī kādi jautājumi vai LPS rīcība, kurus Ozolnieku novada pašvaldība nav atbalstījusi līdzšinējā LPS darbībā, pašvaldības pārstāve norāda: "Jā, ir bijušas diskusijas par LPS pieņemtajiem lēmumiem, bet līdz šim šie gadījumi nav būtiski ietekmējuši Ozolnieku novada pašvaldības darbu, tāpēc nav uzskatīti par pietiekamu iemeslu, lai izstātos no savienības."
Viens no LPS mērķiem ir pašvaldību interešu aizstāvēšana. Jautāta, vai Ozolniekos vienmēr jutuši novada interešu aizstāvību, E.Kairiša informē, ka Ozolnieku novada pašvaldība ir konsultējusies ar LPS speciālistiem vairākos pašvaldībai būtiskos jautājumos, piemēram, par papildu smēķēšanas ierobežojumiem Ozolnieku novada pašvaldības teritorijā. "Šādos gadījumos LPS speciālisti nav atteikuši profesionāļu konsultācijas, protams, reālais darbs un jautājuma sakārtošana paliek katras pašvaldības atbildība," viņa saka.
Ozolnieku novada pašvaldība dalības maksu LPS vērtē kā salīdzinoši augstu. Gadā tie esot 4 628 lati.
Pilsētas informācijas portālu tīkls Pilseta24.lv jau ziņoja, ka šī gada vasarā no LPS nolēma izstāties Krāslavas novada pašvaldība. Savukārt tā kā LPS sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un ir pakļāvusies "Vienotības" ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus, arī Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS, un līdz ar to Rīga nolēmusi apturēt savu dalību šajā organizācijā. Par šādu lēmumu gan vēl iecerēts lemt Rīgas domē.
Kā plašsaziņas līdzekļiem norādījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, viņš aicina Rīgas domes priekšsēdētāju izvērtēt iespēju pašvaldībai tomēr turpināt darbu LPS. Kā uzskata ministrs, šāds Rīgas solis ir vērtējams kā brīdinājuma signāls tam, ka noslāņošanās starp Latvijas novadiem un pilsētām ir sasniegusi jaunu pakāpi. Par problēmām signalizējis jau Krāslavas pašvaldības paziņojums par izstāšanos no LPS. "Aicinu LPS steidzami sākt savas darbības izvērtējumu un vienlaicīgi kopīgi risināt lielākās Latvijas pašvaldības un arī pārējo pašvaldību kopīgos jautājumus, kā arī kopīgi meklēt risinājumus tiem izaicinājumiem, ar ko sastopas Latvijas iedzīvotāji," norāda ministrs.
Savukārt, piektdien, 5.oktobrī, izskanēja informācija, ka reaģējot uz partijas "Reģionu alianse" aicinājumu sasaukt LPS domes ārkārtas sēdi par savienības nākotni, šāda sēde, iespējams, varētu arī notikt. LPS priekšsēdētāja vecākais padomnieks Māris Pūķis paudis, ka pašvaldību paustais satraukums par LPS nākotni ir nopietns signāls un šis jautājums noteikti ir jāizrunā.
Uz sarakstu
