Jelgavas uzņēmēji aicina ieviest izmaiņas darba nespējas lapu regulējumā
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija (JRTA) un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija vērsusies Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), aicinot veicināt izmaiņas minētajā jomā.
Kā aģentūru LETA informēja JRTA, šī brīža normatīvais regulējums nosaka, ka darba nespējas A lapu pirmās desmit dienas apmaksā darba devējs, un tas uzliek daudz lielāku finansiālo slogu nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.
"Šobrīd Igaunijā pirmās trīs darba nespējas dienas netiek apmaksātas, 4.-7.dienu apmaksā darba devējs 70% apmērā no vidējās izpeļņas, bet, sākot no 8.dienas, darba nespējas lapas apmaksu pārņem valsts. Savukārt Lietuvā pirmās divas darba nespējas dienas apmaksā darba devējs 70% apmērā no vidējās izpeļņas, bet ar 4.dienu darba nespējas apmaksu pārņem valsts. Latvijā tiesiskais regulējums paredz neapmaksātu pirmo darba nespējas dienu, 2.-3.dienu apmaksā darba devējs 75% apmērā no vidējās izpeļņas, 4.-10.dienu apmaksā darba devējs 80% apmērā no vidējās izpeļņas, un tikai ar 11.darba nespējas dienu apmaksu pārņem valsts. Tādējādi Latvijas darba devēja izmaksas salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu ir attiecīgi apmēram 60% un 80% lielākas," situāciju raksturo JRTA valdes priekšsēdētājs un LDDK Padomes loceklis Imants Kanaška.
Pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem 2017.gadā slimības pabalstos, balstoties uz A slimības lapām, izmaksāti 68 122 060 eiro, no tiem – sabiedriskajā sektorā – 26 578 820 eiro, privātajā - 41 543 240 eiro. Salīdzinājumam, 2016.gadā A slimības lapu apmaksai tērēti 62 114 140 eiro, bet 2015.gadā - 54 979 910 eiro.
Minētie dati liecinot, ka par A slimības lapām izmaksātie pabalsti katru gadu palielinās no 10% līdz 15%, tādējādi izdevumu kāpums var ietekmēt ne tikai uzņēmumu konkurētspēju, to mazinot, bet arī novest pie preču un pakalpojumu cenu kāpuma.
"Tā kā ne Ekonomikas, ne Labklājības, ne Veselības ministrijas neapkopo datus par A slimības lapu izmaksām, tad jāsecina, ka šo izmaksu ietekme makroekonomiskajā griezumā nav pētīta, kas noved pie neobjektīvas ekonomiskās situācijas novērtējuma. Pie papildus izdevumiem darbinieka slimības laikā jārēķina arī nepieciešamība aizvietot slimojošo darbinieku, kas vēl vairāk palielina darba devēja finanšu slogu," piebilst Kanaška.
Gan JRTA, gan nozaru asociācijas un uzņēmēju organizācijas no saviem biedriem regulāri saņem informāciju, ka viņiem savos uzņēmumos nākas saskarties ar nepamatotu darba nespējas lapu izsniegšanu, piemēram, darbinieks sociālos tīklos slimības laikā regulāri publicē fotogrāfijas no ceļojuma, kurā tas tobrīd atrodas.
Diemžēl Latvijā nav mehānisma, kā darba devējs varētu kontrolēm darba nespējas lapas izsniegšanas pamatotību. Vienīgā iespēja ir lūgt Veselības inspekciju veikt pārbaudi. 2017.gadā Veselības inspekcija veikusi 217 darba nespējas lapu pārbaudi, un 47 gadījumos jeb gandrīz 22% gadījumu darba nespējas lapa bijusi izsniegta nepamatoti.
Ar problēmām darba nespējas lapu regulējuma jomā saskāries arī Jelgavā metālapstrādes jomā strādājošais SIA "SFM Latvia". Uzņēmuma pārstāve Vineta Pinte-Serebrjakova aģentūrai LETA pastāstīja, ka spēkā esošie normatīvi darba devējam nedod iespēju izkontrolēt darba nespējas lapu izsniegšanas pamatotību, turklāt arī atbrīvot no darba šādus "slimotājus" ir ļoti sarežģīti – tas saistīts ar sarežģītu un ilgstošu birokrātisku procedūru.
"Vēlos norādīt arī uz nevienlīdzību darba nespējas lapu apmaksas kārtībā, proti, 2018.gada 1.janvārī spēkā stājās likuma grozījumi, kas paredz B darba nespējas lapu apmaksu, ko veic valsts, tikai tādā gadījumā, ja konkrētā persona veikusi obligātās iemaksas slimības apdrošināšanai ne mazāk kā 3 mēnešus pēdējo 6 mēnešu periodā pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums. A darba nespējas lapa darba devējam savukārt jāapmaksā neatkarīgi no tā, cik dienas darba ņēmējs ir nostrādājis. Mūsu pieredze rāda, ka ir atsevišķi gadījumi, kad darba ņēmējs nostrādā piecas dienas un tad - "saslimst"," skaidro Pinte-Serebrjakova.
Ziņu aģentūra LETA jau ziņoja, ka LDDK kā valdības sociālais partneris šā gada maijā izplatītajā aicinājumā Valsts prezidentam, politiskajām partijā un to apvienībām arī norāda uz nepieciešamību izvērtēt iespēju mazināt darba nespējas A lapas dienu skaitu, ko apmaksā darba devējs.
Uz sarakstu
