Dabas koncertzāli kuplinās 23 radošas un izzinošas darbnīcas
Tā kā Dabas koncertzāles 2016.gada galvenā tēma un varonis ir garausainais sikspārnis (Plecotus auritus), arī dabas izglītības darbnīcas būs veltītas šī zīdītāja izzināšanai. Piemēram, varēs darināt sikspārņa mājvietu - būrīti, atpazīt un iepazīt Latvijā mītošos sikspārņus, viņu ēdienkarti, dzīves ciklu, veidot pašam savu sikspārni, izmantojot konstruktoru, ieklausīties un atpazīt sikspārņus pēc to izdotajām skaņām, u.c.
"Dabas aizsardzības pārvaldes misija ir palielināt sabiedrības izpratni par norisēm dabā, un Dabas koncertzāle ir oriģināls veids, kā mēs, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, varam pastāstīt par notiekošo dabā mums apkārt, izglītot sabiedrību un skaidrot likumsakarības. Vienlaikus Dabas koncertzāle ir Latvijas lepnums – unikāls mākslas, mūzikas un zinātnes projekts arī starptautiskā mērogā, ko apliecina tas, ka šogad projekts ieguva arī Eiropas Komisijas NATURA 2000 balvu," pauda Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektore Sandra Bērziņa.
Radošās un izzinošās darbnīcas un laboratorijas ir nozīmīga Dabas koncertzāles sastāvdaļa. Katru gadu par tām rūpējas Dabas aizsardzības pārvalde. Turklāt ņemot vērā pieaugušo interesi par Dabas koncertzāli, ik gadu tiek paplašināts darbnīcu skaits.
"Šā gada dabas izglītības darbnīcu un laboratoriju galvenais vēstījums ir, ka cilvēki ir atbildīgi par sikspārņiem, jo ar savu iejaukšanos dabas ciklu norisēs ir pieradinājuši, ka sikspārņi savas mājvietas un ziemošanas vietas izvēlas cilvēku veidotajās mītnēs – mājās, pagrabos, muižās, baznīcās. Piemērs nav tālu jāmeklē – arī vienā no Dabas koncertzāles norises vietām Rēzeknes novada Lūznavas muižā pētnieki neilgi pirms pasākuma konstatēja divas jaunas sikspārņu sugas – pigmejsikspārni un dīķu nakstssikspārni. Rezultātā tika pieņemts lēmums pārcelt pasākuma norises vietu, lai respektētu un netraucētu zīdītāju mājvietu," piebilda Sandra Bērziņa.
Jau ziņots, ka 2016.gadā Dabas koncertzāle norisināsies jau 11.gadu. Pasākumus organizē biedrība "Dabas koncertzāle" sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Latvijas Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Rēzeknes un Jelgavas novada pašvaldību, pasākumu vietu apsaimniekotājiem un brīvprātīgajiem palīgiem.
Zinātnisko atbalstu šogad sniedz Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes sikspārņu eksperti, LU pētnieks, Dr.Biol. Viesturs Vintulis, un asociētais profesors, Dr. biol. Gunārs Pētersons.
Sikspārņi ir vienīgie lidošanai pielāgojušies zīdītāju klases dzīvnieki. No pasaulē sastopamajām vairāk nekā 1200 sikspārņu sugām Latvijā konstatētas 16 sugas. Šo dzīvnieku populācijas dabiskā atjaunošanās ir lēna – sikspārņiem gadā dzimst tikai 1 – 2 mazuļi. Tāpēc ir svarīga katras atsevišķas kolonijas vai pat indivīda izdzīvošana. Sikspārņi ir arī konservatīvi dzīvnieki, kuri ilgstoši daudzās paaudzēs izmanto vienas un tās pašas mītnes un noteiktus ainavas elementus pārlidojumos uz barošanās vietām un migrācijas laikā. Šie dzīvnieki ļoti jūtīgi reaģē uz izmaiņām viņu dzīves vidē. Tāpēc sikspārņus apdraud virkne dažādu faktoru, no kuriem lielākā daļa ir cilvēka darbības izraisīti. To vidū arī bieži vien māņticības un zināšanu trūkuma izraisīta nelabvēlīga attieksme šiem savdabīgajiem nakts dzīvniekiem.
Uz sarakstu
