Jelgavas slimnīcas vadītājs: Joprojām nezinām, ar kādiem līdzekļiem varam rēķināties
Pēc viņa teiktā, grozījumi Ārstniecības likumā, kas ļauj mediķiem strādāt vairāk virsstundu nekā to atļauj Darba likums, liek meklēt ārstniecības iestādei papildu līdzekļus algas nodrošināšanai, turklāt apstākļos, kad budžets nav zināms. Vēl viena iespēja visu dežūru nosegšanai ir speciālistu, kas strādā blakusdarbā, algošana, lai neveidotos virsstundas.
Ķipurs atzina, ka slimnīcas vadībai no Nacionālā veselības dienesta nav zināma ne summa darbības nodrošināšanai, ne arī līdzekļu apjoms, kas paredzēts atalgojumam un tā palielinājumam. Viņš pieļāva, ka skaidrāka situācija varētu būt vien mēneša vidū. Neziņa neļauj arī saskaņot atalgojumu līmeni un gada plānu ar pašvaldību, kas ir iestādes kapitāldaļu turētāja, teica Ķipurs.
Pašlaik slimnīcā lielākās problēmas sagādā 24 stundu dežūru nodrošināšana Uzņemšanas nodaļā, kur pagājušajā nedēļā, svētku brīvdienās, uzņemti 1028 pacienti - 904 pieaugušie un 124 bērni. "Ja diennaktī vidēji ir 150 cilvēki, mediķi nav gatavi strādāt šādā konveijerā," piebilda Ķipurs.
Lai risinātu māsu trūkumu, slimnīca no septembra plāno īstenot projektu kopā ar Latvijas Universitātes Rīgas Medicīnas koledžu, sniedzot iespēju specialitāti apgūt Jelgavā. Tādējādi iestāde cer piesaistīt jaunus speciālistus, jo pašlaik daudzi, kas studē Rīgā, arī praktizējas galvaspilsētas ārstniecības iestādēs un vēlāk turpat turpina darbu.
Ķipura ieskatā slimnīcas arī kļuvušas par ķīlniekiem saistībā ar pacientu dalīšanu sociāli apdrošinātajos un neapdrošinātajos.
"Robeža starp abiem pakalpojumu groziem ir ļoti slidena. Personāls neuzņemsies atbildību nesniegt pakalpojumus neapdrošinātajiem, būsim spiesti to darīt, jo citādi ārsts būs vainīgs," pauda slimnīcas valdes loceklis, pieļaujot, ka tādējādi tikai augs pacientu parāds slimnīcai. Jau pašlaik, kad pacienti nodrošina tikai līdzmaksājumu, nevis maksā pilnu summu par pakalpojumu, nesamaksātā summa par saņemtajiem pakalpojumiem sasniedz 300 000 eiro, viņš atklāja.
Jau vēstīts, ka 2018.gada beigās Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Ārstniecības likumā, kas vēl trīs gadus ļaus mediķiem strādāt vairāk virsstundu nekā to atļauj Darba likums.
Likuma izmaiņas paredz, ka virsstundu skaits turpmākos trīs gadus nevar pārsniegt 16 stundas nedēļā, kas ir divas reizes vairāk nekā to pieļauj Darba likums. Virsstundu darbs pieļaujams tikai ar ārstniecības personas piekrišanu.
Tāpat ziņots, ka IT infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nav spējis dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.
Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktore Inga Milaševiča iepriekš arī apliecinājusi, ka gadījumos, ja radīsies kādas tehniskas problēmas, kuru dēļ nebūs iespējams noskaidrot personas apdrošināšanas statusu, valsts visa veida veselības aprūpi šai personai apmaksās neatkarīgi no tā, vai viņa ir vai nav apdrošināta.
Milašēviča uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā ārstam nebūšot jāveic "nodokļu inspektora" darbs, jo tādā gadījumā pakalpojuma sniegšana tiks nodrošināta tāpat kā šogad.
Uz sarakstu
