Anša Klintsona Pierīgas septiņnieks: brīvdienu maršruts Jelgava - Rīga

Viens no šovasar izveidotās ceļojuma aplikācijas "Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad" aktīviem izmantotājiem ir mūziķis un TV personība Ansis Klintsons, kurš brīvajā laikā labprāt nododas Latvijas apceļošanai kopā ar ģimeni.

Aicinām iepazīties ar Anša izveidoto spēles maršrutu "Pierīgas septiņnieks". Tas aizvedīs nelielā ceļojumā no Jelgavas uz Rīgu un ļaus uzzināt daudz jauna par dzelzceļa vēstures līkločiem. "Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad" ir labs veids, kā interesantā veidā, apceļojot Latviju un fotografējot dzelzceļa objektus, pie reizes iepazīt arī mūsu vēsturi. Turklāt arī man pašam dzelzceļš ir īpaši tuvs - vairākus gadus ik darba dienu ar vilcienu devos ceļā no Rīgas uz Jelgavu, kur mācījos Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Šo gadu gaitā vilciens man kļuva par vietu, kur gan izpildīt mājasdarbus, gan satikt jaunus un interesantus cilvēkus," stāsta Ansis Klintsons.

Pirmais pieturas punkts - Jelgavas stacijas ēka. Līdz ar Rīgas–Jelgavas dzelzceļa izbūvi 1868.gadā te uzcēla 78 metrus garu un 18 metrus platu ķieģeļu stacijas ēku, kura abos pasaules karos tika nesaudzīgi postīta. Un tomēr tā apskatāma arī šodien savā sākotnējā būvapjomā, neskatoties uz to, ka pazaudējusi teju visus dekorus, kas to rotāja 19 gadsimta beigās.

Otrais pieturas punkts - Cukurfabrika. Pietura atvērta 1928. gadā Cukurfabrikas strādnieku vajadzībām. Neskatoties uz to, ka cukura ražotne vairs Jelgavā nepastāv, 2015. gadā te ierīkotas modernas paaugstinātās pasažieru platformas, un uzbūvēta jauna biļešu kases ēka.

Trešais pieturas punkts - Lielupes tilts. Pirmais dzelzceļa tilts pār Lielupi tika uzbūvēts 1868.gadā. 20.gadsimta sākumā, un tam paralēli tika uzbūvēts atsevišķs tilts Ventspils-Maskavas dzelzceļa vajadzībām. Abi tilti tika uzspridzināti 1915.gadā, taču jau kara gados tos atjaunoja. Otrā pasaules kara gados tilti atkal cieta, un pēc kara tie tika atjaunoti jau trīs brauktuvju platumā.

Ceturtais pieturas punkts - Dalbes stacija. Stacija ar nosaukumu "Dolbing" atzīmēta 1917.gada Vācijas armijas kartē. Oficiāli šis pieturas punkts kā IV. klases stacija atvērts 1920. gadā. Te uzceltā koka konstrukcijas stacijas ēka saglabājusies līdz pat mūsdienām.

Piektais pieturas punkts - Olaines stacija. 1868. gadā ekspluatācijā nodotās Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līnijas vienīgajā starpstacijā izbūvētā koka ēka Pirmā pasaules kara laikā gājusi bojā. Otrajā pasaules karā 1921.gadā uzbūvētā mūra ēka daļēji sabombardēta 1944.gada uzlidojuma laikā, taču joprojām tiek apdzīvota. Trešā ēka, kurā arī šodien atrodas stacijas personāls un biļešu kase, būvēta 20.gadsimta 50.gados.

Pēc Olaines kūdras fabrikas dibināšanas 1940.gadā no stacijas uz to izbūvēts šaursliežu dzelzceļš, kurš nu vairs neeksistē. Līdz ar ķīmisko reaktīvu, līmes, plastmasu un farmaceitiskās rūpnīcu celtniecību Olaines pilsētā 60.gados uz tām, kā arī kūdras rūpnīcu izbūvēti platsliežu pievedceļi. Sestais pieturas punkts - Torņakalna stacija. Pēc Rīgas-Bolderājas dzelzceļa atklāšanas 1873. gadā šis 1868. gadā atvērtais Rīgas-Jelgavas dzelzceļa pieturas punkts pārtapa par staciju, un tās nozīme strauji pieauga.

Pēc Pirmā pasaules kara līdz ar divu dažādu sliežu platumu ieviešanu vilcienu kustības regulēšana Torņakalna stacijā kļuva vēl sarežģītāka. 1930.gadā šeit tika ierīkota tobrīd Eiropā modernākā pārmiju un signālu elektriskā centralizācija, un tika iekārtots speciāls postenis tās apkalpošanai. Septītais pieturas punkts - Rīgas pasažieru stacija. Rīgas-Daugavpils dzelzceļa sākuma stacija tika izbūvēta tieši tajā pašā vietā, kur Rīgas pasažieru stacija atrodas patlaban. Tomēr laika gaitā daudz kas ir mainījies.

Līdz jaunā Daugavas dzelzceļa tilta izbūvei vilcieni stacijā pienāca tikai ielas līmenī. Tās nosaukums tobrīd bija "Rīga I". 1914.gadā tika atvērta augšējā (tagadējā) līmeņa stacija "Rīga galvenā". Stacijas rekonstrukcijas rezultātā 1959. gadā ielas līmenī izvietotie sliežu ceļi tika demontēti, savukārt augšējie - paplašināti. 1960. gadā tika atklāta jaunā pasažieru stacijas ēka.

Viss par: Lietotāju ziņas