Žagars: koncertzāles zīmolu gribam uzkurināt kā Cēsu mākslas festivālam
Intervijā laikrakstam Žagars paudis, ka līdz ar jauno koncertzāli sabiedrība un pilsēta būs ieguvusi kultūrtelpu, vietu, kur reprezentēt savas mākslas vērtības. "Bet visvairāk iegūstam instrumentu, ar ko varam uzlabot savu dzīves kvalitāti. Tā nav tikai materiālā turība, bet arī tava emocionālā dzīve. Ar šādu instrumentu Cēsis iegūst to, ka vismaz reģiona iedzīvotāju dzīves kvalitāte šādā kontekstā var uzlaboties. Arī ekonomiski koncertzāle varētu būt viens no savienojošiem posmiem, kas veido kādu lielāku, garāku kultūras infrastruktūras objektu ķēdi, ko mēs sauktu par obligāti nepieciešamo, lai Cēsis kļūtu par kultūrtūrisma galamērķi. Un kultūrtūrisms jau ir ekonomisks termins. Koncertzāle dos zināmu pienesumu arī pilsētas ekonomiskajā attīstībā. Es uz to skatos ļoti pragmatiski," paudis Žagars.
Viņš atzinis, ka sākotnēji iecere par koncertzāli šķitusi nereāla - protams, ka ne jau Cēsīs, bet kādā no rūpnieciski un politisko lobiju nosegtajām pilsētām... Tagad koncertzāle pilsētā ir un parādoties nākamās ambīcijas - Laikmetīgās mākslas muzejs.
Vaicāts par koncertzāles piedāvātajām iespējām, Žagars "Neatkarīgai Rīta Avīzei Latvijai" atzīmējis, ka tā ir lielā zāle un skatuve, tā ir kinozāle. Mazās zāles - konferencēm, semināriem. "Nebiju domājis, ka parādīsies tik liela interese arī par korporatīvo pasākumu rīkošanu šajās telpās, kas ir biznesa segments, uz ko varam pelnīt. Runājot par saturu, tur ir viens svarīgs faktors - valsts nauda. Valsts ir piešķīrusi finansējumu visām koncertzālēm mākslinieciskās programmas nodrošināšanai. Panaceja un brīnumnūjiņa, kāpēc vispār kaut kas var notikt. Vislielākie draudi bija, ka šāda nauda netiks iedota. Pašvaldība tad kultos, kā māk, un koncertzāle tiek nolikta uz pašizmaksas sliekšņa. Tam varētu sekot viens kritisks brīdis, kad katra brīža politiskā vara, atkarībā no savas izpratnes, diktētu koncertzāles repertuāru. Vai arī otrs variants - tā būtu komerciāla struktūra, kur būtu spiesti nepārtraukti rīkot popmūzikas koncertus, lai pelnītu naudu. Tad gan Eiropas nauda, gan nodokļu maksātāju nauda tiktu izšķiesta," viņš norādījis.
Vaicāts, vai koncertzāle būs mājvieta arī amatieriem, viņš atbildējis apstiprinoši, norādot, ka telpas, kas tiek atvēlētas amatieriem, ir atbilstošas protokoliem, ko amatieri ir prasījuši un ko ir spēts dot. Žagars laikrakstam arī paudis, ka saturu koncertzālē veidos arī populārā mūzika, kam būtu sevi jāatpelna. "Tā nebūs koncertzāle klasiskā akadēmiskā izpratnē. Protams, mums ir svarīga reputācija, un tas nenozīmē, ka visi, kas būs gatavi īrēt zāli, tiks iekšā. Mēs gribam uzkurināt koncertzāles zīmolu kā Cēsu mākslas festivālam - lai cilvēki pirktu biļetes, neiedziļinoties programmā un uzticoties; lai zinātu - ja kas ir iekļauts programmā, tam būs zināma kvalitāte. Lai cilvēks droši varētu pirkt abonementu uz Cēsu koncertzāli un sezonas beigās nebūtu vīlies," norādījis Žagars.
Sarunā ar "Neatkarīgo Rīta Avīzi Latvijai" viņš arī paudis, ka kultūru patērējošo Cēsu iedzīvotāju pirktspēja nav būtiski sliktāka kā rīdziniekiem. "Rīgas pensionārs nav turīgāks par Cēsu pensionāru. Cēsu reģions ir attīstīts, ar labām darbavietām, ar diezgan lielu vidējo sociālo slāni. Cēsu reģions nav mazturīgākais, tomēr pie mums adekvāta biļetes cena uz kultūras pasākumu ir astoņi desmit eiro. Mākslai jāmaksā tik, cik tā maksā. Ir jātur cenu līmenis, taču tur iepretim ir jāliek dažādi subsidēšanas mehānismi," viņš norādījis. Tāpēc Cēsu koncertzālē būšot izstrādāta sistēma, atvēlot ielūgumus un atlaides studentiem, mūzikas skolu audzēkņiem, skolotājiem, inteliģencei, kas nevar nopirkt biļeti par dārgu cenu, sociāli mazturīgajiem, pensionāriem.
Uz sarakstu
