Banner 980x90

Prokurore lūdz tiesu parlamentārietim Liepiņam piespriest naudas sodu

Prokurore Ludmila Masļakova 2.septembrī Jelgavas tiesā par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā apsūdzēto Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputātu Daini Liepiņu prasīja sodīt ar naudas sodu desmit minimālo mēnešalgu jeb 3600 eiro apmērā.

Prokurore skaidroja, ka saskaņā ar apsūdzību katrā no sešām epizodēm Liepiņam piemērojamais sods būtu trīs minimālo mēnešalgu jeb 1080 eiro apmērā, taču, atbilstoši likuma prasībām, daļēji saskaitot epizodes, kopējo sodu apsūdzība prasa noteikt desmit minimālo mēnešalgu apmērā.

Prokurore atsaucās uz rakstiskām un mutiskām liecībām par to, ka Liepiņam viņa līdzīpašumā esošo SIA "Intransserviss" daļu nominālvērtības maiņai vajadzējis būt zināmai jau 2008.gadā, bet deklarācijā par 2009.gadu un atkārtoti vēlāk viņš norādījis tādu daļu vērtību, par kādu tās iegādājies. Ar to apsūdzības ieskatā viņš slēpis savus ienākumus.

Tāpat par noziegumu, slēpjot ienākumus, norādīti viņa veiktie un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieņemtie labojumi, atsaucoties uz faktu par šādiem labojumiem un VID darbinieku liecībām. Starp tiem bijušas detaļas, deklarācijā precizējot datus par parādsaistībām, aizdevumiem un īpašumu pārdošanu.

Savukārt Liepiņa advokāte Brigita Miķelsone tiesas debatēs paziņoja, ka Liepiņam izvirzītās apsūdzības neatbilst likumam un tiek pārkāptas viņas klienta tiesības uz aizstāvību.

Viņa atgādināja, ka Liepiņu apsūdzot par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā, savukārt apsūdzības izklāstā viņam visur tiekot norādīta ienākumu slēpšana, kas rada nepatiesu priekšstatu par varbūtēju kaitējumu, kas neatbilstot patiesībai un pierādījumiem. Liepiņš tieši neesot savus ienākumus slēpis, bet gan tāpēc arī veicis labojumus deklarācijā, lai tos uzrādītu.

Savukārt ienākumi un ziņas vai deklarējamā informācija nav viens un tas pats, atgādināja aizstāve. Viņam daudzkārt pārmesto kapitāldaļu vērtības atšķirīgo deklarēšanu nav iespējams traktēt par ienākumu slēpšanu, jo attiecīgā deklarācijas sadaļa definē informāciju, datus par daļām uzņēmumos un nevis ienākumus. Vēl jo vairāk, ja kapitāldaļu nominālvērtība mainījusies 2008.gadā, tad tie neesot un nevarot būt nedz uzņēmuma, nedz Liepiņa ienākumi 2009.gadā, par kuru sniegta deklarācija, nedz vēl jo vairāk vēlākos gados, skaidroja advokāte.

Tāpat viņa norādīja uz to, ka, konkrēti sniedzot ziņas par kapitāldaļām, nav skaidrības, vai Liepiņš vispār ir kļūdījies, tādējādi tur neesot pamata konstatēt nozieguma pazīmes, jo normatīvos prasīts uzrādīt kapitāldaļu skaitu, ko viņš darījis un kas viņam bijis nemainīgs visus šos gadus, un normatīvos prasīts uzrādīt kapitāldaļu "summu" vai "vērtību", akcentējot jēdzienus, pauda Miķelsone.

Izpētot šo strīdu, viņa konstatējusi, ka likumā un Ministru kabineta noteikumos, atšķirībā no līdzīgiem normatīviem, nav skaidri pateikts, kāda vērtība jānorāda, un, atbilstoši likumam, tā varētu būt gan daļu iegādes vērtība, gan nominālvērtība, gan tirgus vērtība, jo visos gadījumos tā ir "summa" vai "vērtība". Kamēr citos normatīvos ir skaidri norādīts, kur jānorāda nominālvērtība, kur tirgus vērtība un tamlīdzīgi.

"Acīmredzot, tā kā šeit ir runa nevis par ienākumu deklarēšanu, bet par informācijas sniegšanu, cik liels apjoms un kādā uzņēmumā personai pieder, likumdevējs nav uzskatījis par svarīgu precīzi definēt vērtības veidu, un šādu informāciju Liepiņš ir sniedzis, jo visos gadījumos viņa daļu apjoms ir tas pats," pauda advokāte.

Un secīgi, tieši kapitāldaļu vērtības uzrādīšanā saskatot noziegumu, apsūdzība esot ignorējusi normatīvus, un, klasificējot noziegumu, apsūdzībā trūkst atsauces uz konkrētu normatīva prasību, kura pārkāpta.

Ņemot vērā, ka, Liepiņu apsūdzot šajā noziegumā, apsūdzībā pat nav atsauces, kādu likuma prasību, kādu pantu viņš pārkāpis, tāpat ņemot vērā, ka apsūdzības pants ir par ziņu sniegšanu, bet apsūdzības saturā Liepiņam pārmesta ienākumu slēpšana, aizstāvība saskatot faktu, ka tiek pārkāptas viņas klienta tiesības uz aizstāvību, jo šādās pretrunās pie nepamatotas apsūdzības nevarot īstenot atbilstoši pamatotu aizstāvību par konkrēto apsūdzību.

Attiecībā uz pārējām epizodēm, advokāte norādīja uz to, ka tās radušās no elementārām datu apstrādes kļūdām, jo faktiski nevienu darījumu Liepiņš no valsts neesot noslēpis, turklāt visi viņa darījumi vai īpašumi atrodami alternatīvās datu bāzēs - Uzņēmumu reģistrā, Zemesgrāmatās un citur. Tāpat kļūdu labošana deklarācijās pēc viņa paša iniciatīvas liecinot par to, ka viņš tieši centies visu pareizi deklarēt un uzrādīt un VID viņam to atļāvis, vēlāk arī pieņēmis un akceptējis, pauda advokāte.

Viņa arī atgādināja, ka nekādi nevarot būt sešu nozieguma epizožu, jo strīds esot par trim deklarācijām un to tiesā liecinājušas arī VID darbinieces, tāpat viņa atsaucās uz VID vadības rakstiskajiem skaidrojumiem tiesai. Aizstāvības ieskatā Liepiņu tiesājot par kļūdām deklarācijas noformēšanā, un viņa rīcībā nevarot atrast kriminālnozieguma pazīmes.

Attiecībā uz 2009.gada deklarāciju aizstāve pauda, ka, pēc likuma, viņa šajā epizodē saskatot pārkāpuma noilgumu pat tad, ja apsūdzība būtu pamatota.

Liepiņa aizstāve debatēs arī norādīja uz to, ka apsūdzība ignorējot 2011.gada 3.jūnijā izdarītos labojumus vecajās deklarācijās, kad bijis norādīts pilnīgi viss, un VID to bija pieņēmis un publicējis, bet 2012.gada 28.jūnijā, kad Liepiņš, pēc citu ieteikumiem, vēlējies labot arī kapitāldaļu vērtību no pirkšanas vērtības uz nominālvērtību, viņš, lietojot internetā pieejamo sistēmu, bija, mehāniski kļūdoties, aktualizējis pirms agrākiem labojumiem novecojušu deklarāciju līdz ar jauno labojumu, tāpēc sistēmā atjaunojusies kļūdaina informācija, bet viņa iepriekš precizētie dati tāpēc nepazuda, VID ir izdarījis labojumus, un faktiski valstij Liepiņš deklarējis visu tā, kā to likums prasa. Līdz ar to amatpersona tiekot tiesāta par neveiklu rīcību ar datoru.

Tiesa nolēma nākamo sēdi sasaukt 17.septembrī plkst.8.30, kad tiks dots pēdējais vārds apsūdzētajam.

Kā ziņots, šodien Jelgavas tiesa turpināja skatīt lietu, kurā par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā apsūdzēts Saeimas deputāts Liepiņš.

Liepiņš ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Prokurore iepriekš informēja, ka sākotnēji Liepiņš bija apsūdzēts septiņos noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti laikā no 2010. līdz 2012.gada jūnijam un ir saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijās par 2009., 2010. un 2011.gadu, kas detalizētāk ir vairākkārt norādītie neatbilstošie dati ar dažādām atšķirībām lielu summu apmēros.

Vēlāk prokurore samazināja epizožu skaitu un grozīja apsūdzību. Apsūdzības panti un būtība saglabājas tā pati, tikai septiņu epizožu vietā grozītajā apsūdzībā palika sešas epizodes un dažās bija mazāks faktu uzskaitījums.

Prokurore grozīja apsūdzību, izslēdzot no tās detaļas, kas attiecas uz laiku, kad Liepiņš bijis Rīgas brīvostas valdē.

Pēc Liepiņa stāstītā, kļūdas viņa deklarācijā radušās, jo viņš neesot pietiekami precīzi nokopējis datus no citām datubāzēm, tāpat viņam bijušas uzrādītas naudas summas ārzemju valūtā pēc novecojuša valūtas kursa. Lielāko naudas apjomu neatbilstību radījis fakts, ka Liepiņš esot kļūdījies viņam piederošo kapitāldaļu apjomā SIA "Intransserviss", jo, nemainoties daļu skaitam, bija mainījusies to vērtība pēc peļņas kapitalizēšanas.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)