Ministre pieļauj "Latrapa" kļūšanu par "Latvijas Piena" lielāko akcionāru
Viņa pauda cerību, ka "Latvijas Piens" pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.
"Savukārt kooperatīvam "Latraps", kļūstot par "Latvijas Piena" lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. "Latraps" jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā," sacīja ministre.
Patlaban "Latrapam" ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% "Trikātas KS" daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.
Tikmēr "Trikātas KS" maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.
"Uz šodienu nekāds darījums nav noslēgts, un, kamēr nekas nav skaidrs, no komentāriem atturēšos. Darījuma iznākums būs zināms nedēļas laikā," sacīja administratore.
Kā ziņots, valdība šodien atbalstīja zemniekiem piederošajam Jelgavas piena pārstrādes uzņēmumam "Latvijas Piens" valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājuma atlikšanu līdz 25.augustam. Valdība sēdes slēgtajā daļā skatīja grozījumus valsts galvotajā 2011.gada 9.jūnija aizdevuma līgumā, kas noslēgts starp SIA "Latvijas Piens" un AS "SEB banka".
Kā ziņots, "Trikātas KS" piederošo 53,66% kapitāldaļu piespiedu pārdošanas vērtība noteikta 27 403 eiro, lai gan paketes nominālvērtība ir 2 740 300 eiro. Salīdzinoši zemo cenu administratore skaidro ar faktu, ka "Latvijas Piena" investoram būs jārēķinās ar apmēram trīs miljonu eiro lielo parādu piena piegādātājiem.
Par "Trikātas KS" piederošajām 53,66% "Latvijas Piena" kapitāldaļām gada sākumā tika rīkota cenu aptauja. Neoficiāla informācija liecina, ka investoru sarakstā ar pusmiljonu eiro piedāvājumu ir kooperatīvs "Latraps", kura rīcībā jau ir 19,62% kapitāldaļu, kā arī uzņēmēju Paškausku ģimene un kāda Grieķijas kompānija.
"Trikāta KS" kopš pērnā decembra vairs neveic saimniecisko darbību, jo nav saņēmusi maksājumus no "Latvijas Piena", kas kooperatīvam ir parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiek uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu, bet gan virzīta bankrota procedūra.
Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtā "Latvijas piena" rūpnīca darbu sāka 2012.gadā. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. "Latvijas Piens" arī ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - 2015.gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.
Rūpnīcas finansiālās problēmas tās vadība skaidroja ar krīzes situāciju piensaimniecībā, kā arī nepārdomātu fokusēšanos uz industriālo produktu ražošanu, kam pusotra gada laikā pasaules tirgos krasi samazinājās cenas. Rūpnīca ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, patēriņa produktu jomā - 17%.
"Latvijas Piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī kooperatīvs VAKS, investējot 300 000 eiro.
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas Piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī VAKS ar 5,87% kapitāldaļu.
"Latvijas Piena" apgrozījums 2014.gadā bija 28,33 miljoni eiro salīdzinājumā ar 37,21 miljonu iepriekšējā gadā, bet zaudējumi sasniedza 1,26 miljonus salīdzinājumā ar 823 805 eiro peļņu 2013.gadā.
Uz sarakstu
