Vagonu rūpnīcas būvētājs Jelgavā palicis parādā būvniekiem
Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā, un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.
SIA "Lemminkainen Latvija" Finanšu daļas vadītāja Marina Ļebedkova aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmumam "Lemminkainen Latvija", kas būvobjektā pēc modernas tehnoloģijas iedzina vairākus tūkstošus pāļu topošajai rūpnīcai, "Baltic Railway Holding" palikuši parādā ievērojamu summu, kuru Ļebedkova nenosauca, taču minēja, ka lielāko daļu atlīdzības no pasūtītāja jau saņēmuši un atlikusi mazākā daļa.
Parāds gan "Lemminkainen Latvija" darbību būtiski neiespaido, uzņēmums konsultējas ar juristiem par varbūtējiem rīcības variantiem, taču nezaudē cerību, ka pasūtītājs savas saistības nokārtos.
Arī SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate" pārstāve Dace Zviņģele apstiprināja, ka viņiem AS "Baltic Railway Holding" palikusi parādā, turklāt, tā kā "Igate" attiecīgas specifikas dēļ būvniecības procesā iesaistījās vēlāk, tad vietējam uzņēmumam rūpnīcas veidotāji palikuši parādā tieši lielāko daļu līguma summas.
"Nesaņemtā summa ir pietiekami liela, lai par to runātu ar solītājiem "investoriem", kuri Jelgavā vēl nav radījuši nevienu darba vietu. Mums ir notikušas vairākas tikšanās un sarunas, ir bijuši solījumi par situācijas atrisināšanu, bet diemžēl solījumi ir palikuši tikai solījumi, bez konkrētas rīcības, bet, kā zināms, ar solījumiem mēs savus, Jelgavā dzīvojošos, darbiniekus nepabarosim," skaidroja "Igates" pārstāve.
"Uzskatām, ka spēsim atgūt savus ieguldītos līdzekļus, kaut gan šis nav pirmais gadījums Jelgavā un Latvijā, kad Krievijas investīcijas ir nedrošas un liek izvērtēt daudzas lietas," pauda Zviņģele, nenoliedzot, ka parāda neatgūšanas gadījumā tomēr pastāv iespēja, ka uzņēmumam var nākties atlaist kādus darbiniekus.
Arī ap 23 000 kvadrātmetru plašā galvenā ražošanas ceha un citu būvju būvnieces SIA "SCM Latvia" valdes loceklis Mareks Cišeiko aģentūrai LETA apstiprināja, ka pasūtītājs ir palicis parādā ievērojamas summas. Cišeiko tāpat nenosauca konkrētus skaitļus, bet minēja, ka šim uzņēmumam AS "Baltic Railway Holding" palikusi parādā salīdzinoši nelielu daļu no līguma kopējā apjoma.
"SCM Latvia" juristi pasūtītājam sūta brīdinājuma vēstules, un solījumi samaksāt tuvākajā laikā pagaidām neesot piepildījušies, taču uzņēmums nezaudē cerības atgūt parādu. Arī "SCM Latvia" nesamaksātā daļa būtiski neiespaido uzņēmuma darbību.
Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, iespējams, lielākais "Baltic Railway Holding" kreditors varētu būt banka "Baltikums", taču, tā, ievērojot banku specifiku, pagaidām nekomentē šī uzņēmuma parādsaistības.
AS "Baltikums Bank" sabiedrisko attiecību vadītāja Ingrīda Šmite aģentūrai LETA skaidroja, ka, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu prasībām, bankai nav tiesību sniegt jebkādu komentāru par klientu, viņa kontu, noguldījumu vai darījumu informāciju. Tāpēc "Baltikums Bank" publiski nekomentē savas saistības ar klientiem vai noslēgtajiem darījumiem.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", AS "Baltic Railway Holding" šā gada 8.janvārī pieteica un 9.janvārī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa nolēma ierosināt tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Saskaņā ar tiesas lēmumu "Baltic Railway Holding" līdz 8.martam bija jāizstrādā tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns un jāsaskaņo ar kreditoriem, bet tiesā tas jāiesniedz līdz 9.martam. Tiesā pagaidām nekādi lēmumi nav pieņemti.
AS "Baltic Railway Holding" pārstāve aģentūrai pauda, ka uzņēmuma vadība varētu komentēt rūpnīcas izbūves apstāšanos, taču pagaidām nekādus komentārus aģentūrai LETA uzņēmums nav sniedzis.
Kā ziņots, Krievijas korporācijas "Uralvagonzavod" meitasuzņēmums "UVZ Baltija" (tagad "Baltic Railway Holding") apturējis daudzmiljonu investīcijas vagonu ražošanas cehā Jelgavā, februārī vēstīja LTV7 raidījums "Ļičnoje delo".
Kompānijas vadība atteikusies komentēt situāciju, kā arī atklāt turpmākos plānus. Arī Jelgavas pašvaldība līdz šim nav saņēmusi skaidru informāciju par ražotnes likteni.
"Ir solījums, ka projekts turpināsies un netiks apturēts, darbības ir, bet rezultātus šodien nevaru nosaukt," atzinis Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
Iepriekš bija plānots, ka "Uralvagonzavod" ieguldīs savā meitasuzņēmumā Latvijā 20 miljonus eiro, radot 300 jaunas darbvietas, gada apgrozījums bija plānots līdz pat 114 miljoniem eiro. Jelgavā bija paredzēts ražot slēgtus vagonus, graudu pārvadāšanas vagonus un cisternas. Lielāko produkcijas daļu plānoja eksportēt uz Krieviju un Ukrainu.
LETA jau ziņoja, ka novembrī AS "Baltic Railway Holding" valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums bija spiests pārcelt rūpnīcas atklāšanas laiku un pērn rudenī tās pabeigšanu orientējoši plānoja uz 2015.gada jūliju, nevis uz 2014.gada beigām, kā bija plānots sākotnēji.
"Mēs tiešām saskārāmies ar noteiktām grūtībām, kas saistītas ar turpmāko mūsu projekta finansēšanu pēc tam, kad tika pastiprinātas starptautiskās sankcijas pret Krieviju attiecībā uz naudas plūsmu, taču mēs ar šīm grūtībām sekmīgi tiekam galā, jo mums ir ļoti labi biznesa partneri un sakari," pauda Sačiks.
Iepriekš jau ziņots, ka Jelgavā topošās vagonu rūpnīcas uzņēmums AS "UVZ Baltija" septembrī mainījis nosaukumu uz "Baltic Railway Holding". Viens no iemesliem uzņēmuma nosaukuma maiņai bijusi pēdējā laikā augusī publicitāte par UVZ saistību ar tanku ražošanu, kam ar Latvijas uzņēmumu neesot nekā kopīga, tāpēc nosaukums mainīts, lai tajā akcentētu tieši vagonu būvi, skaidroja uzņēmumā.
Uzņēmums "Baltic Railway Holding" ("UVZ Baltija") dibināts 2012.gada jūlijā. Tā apmaksātais pamatkapitāls ir 11 525 260 eiro. 100% "UVZ Baltija" akciju pieder koncerna "Uralvagonzavod" kompānijai "UVZ International S.a.r.l.".
1936.gadā dibinātais "Uralvagonzavod", kura 100% akciju pieder Krievijas valsts īpašumu federālajai pārvaldes aģentūrai "Rosimuščestvo", aptver ražošanas uzņēmumus, zinātniski pētnieciskos institūtus un konstruktoru birojus. "Uralvagonzavod" būvē vilcienu vagonus, ceļu būves mašīnas un kara tehniku. Koncerna apgrozījums 2011.gadā bija trīs miljardi ASV dolāru (aptuveni 2,2 miljardi eiro).
Uz sarakstu
