"Trikāta KS" par kontrolpaketes pārdošanu lems 10.augustā
"Ņemot vērā pēdējā laikā notikušās sarunas, ir pienācis brīdis sasaukt sapulci, lai biedri, kopīgi diskutējot, pieņemtu pēc iespējas labāko lēmumu par piena pārstrādes rūpnīcas nākotni. Sapulces laikā kooperatīva biedri lems par to, vai un kā būtu jāpārdod "Latvijas piena" kapitāldaļas," sacīja Krievārs.
Kā ziņots, pirms tam, 6.augustā, Valmieras rajona tiesa lems par "Trikātai KS" atjaunotā maksātnespējas procesa tālāko virzību.
Tā kā "Trikāta KS" noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt "Trikātas KS" tiesiskās aizsardzības procesa lietu un atsākt maksātnespējas procesa izskatīšanu.
Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, "Trikātas KS" maksātnespēju tiesai prasīja pasludināt zemnieku saimniecība "Kalnbrindas", par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.
Jau vēstīts, ka saistībā ar sarežģīto situāciju rūpnīcā "Latvijas piens" tā lielākajam akciju turētājam - "Trikāta KS" - jau tuvākajā laikā jādod atbilde par pārējo akcionāru izteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu, aģentūrai LETA atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Kā liecina neoficiāla informācija, par rūpnīcas kontrolpaketi interesējas Dānijas-Zviedrijas piensaimniecības kooperatīvu īpašumā esošais koncerns "Arla Foods", kā arī Somijas lielākais kooperatīvs "Valio".
Arī Dūklavs šonedēļ pēc valdības sēdes žurnālistiem prognozēja, ka jaunais "Latvijas piena" kapitāldaļu turētājs varētu būt atzīts kooperatīvs no Eiropas.
Kooperatīvs pārdod sev piederošās rūpnīcas kapitāldaļas, jo "Latvijas piens" palicis "Trikātai KS" parādā 3 036 600 eiro.
Tikmēr rūpnīcas piedāvājums parādu nomaksai paredz piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu "Trikāta", kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro. Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, "Trikāta KS" būtu tiesīga zīmolu pārdot.
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Trikātas KS" apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.
Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro. Šonedēļ valdība lēma par kredītbrīvdienu piešķiršanu rūpnīcai vēl neatmaksātā valsts galvotā aizdevuma apmēram - 5 027 473 eiro.
Rūpnīca darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.
"Latvijas piena" provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013.gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.
Uz sarakstu
