Prezidents uzrunājis Piebalgu kā premjerministru
Prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai LETA sacīja, ka prezidents ir telefoniski sazinājies ar Piebalgu. Taču detalizētākas informācijas nebūšot, iekams nebūs beidzies pirmais sarunu raunds ar partijām par jaunās valdības veidošanu.
Arī "Vienotība" vēlas, lai kļūt par premjeru piekristu Eiropas Savienības (ES) komisārs Andris Piebalgs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija. Arī vairāki Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji neoficiāli pauduši, ka uzskata Piebalgu par labu un cienījamu kandidatūru. Netiekot gan izslēgta iespēja, ka ES komisāra kļūšanai par premjeru varētu parādīties kādi negaidīti šķēršļi.
Oficiāli gan partijas Saeimas frakcija par šo jautājumu nav lēmusi, aģentūrai LETA atklāja partijas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis. Tāpat arī ar pašu Piebalgu vēl politiķi nav sazinājušies, apgalvoja Zaķis.
Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma", atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka Piebalgs varētu piekrist Ministru prezidenta amata ieņemšanai un vēlētos vadīt maksimāli plašu koalīciju.
Aģentūrai LETA ar pašu Piebalgu pagaidām vēl nav izdevies sazināties. Trešdien, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) paziņoja par atkāpšanos no amata, uz jautājumu, vai būtu gatavs kļūt par valdības vadītāju, Piebalgs aģentūrai LETA atzina, ka viņu neviens nav aicinājis to darīt. "Es neesmu Latvijas politikā, tāpēc domāju, ka esmu ārpus šādu kandidatūru loka," sacīja Piebalgs.
Sarunas starp politiskajiem spēkiem par jaunās valdības veidošanas varētu norisināties pirmdien, politiķi saistībā ar jaunās valdības veidošanu aktualizē dažādus jautājumus, noskaidroja LETA.
"Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis aģentūrai LETA pauda, ka Valsts prezidenta Andra Bērziņa loma valdības veidošanā būs lielāka nekā citās reizēs. Savukārt Reformu partijas (RP) valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters norādīja, ka būtu gandarīts, ja koalīciju izdotos izveidot vēl šogad.
Demiters tieši neatbildēja uz jautājumu, vai RP būtu gatava strādāt vienā koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), taču akcentēja, ka pašreizējā situācijā nevar atļauties atteikties veidot plašāku koalīcijas modeli.
"Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka jāveido plašāka koalīcija kopā ar ZZS, lai šādā veidā censtos novērst situāciju, kad valdība strādā nemitīgu draudu un ultimātu gaisotnē.
Seši pie frakcijām nepiederošie deputāti ir gatavi strādāt arī nākamajā koalīcijā, lai turpinātu rīkoties valsts interesēs, sacīja neatkarīgo deputātu līderis Klāvs Olšteins, gan piebilstot, ka deputātiem nekādu prognožu un ambīciju saistībā ar valdības veidošanu nav.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis norāda, ka ZZS gaida, lai "Vienotība" piedāvā savu Ministru prezidenta amata kandidātu un aicina uz sarunām. Viņš nepiekrīt publiskajā telpā izskanējušajam viedoklim, ka atbilžu sniegšana žurnālistiem nozīmē, ka deputāti pašlaik dalītu amatus jaunajā valdībā. Nekas tāds nenotiekot, jo patlaban ir klusā nedēļa, akcentēja politiķis.
Kā ziņots, kaut arī Valsts prezidents Andris Bērziņš izvirzījis mērķi izveidot jaunu valdību vēl šogad, politiķi neizslēdz iespēju, ka tik ātri tas nenotiks un par jaunu valdības sastāvu varētu vienoties tikai nākamgad.
Patlaban politiķiem ir dažādas prognozes par turpmāko situācijas attīstību, tomēr skaidrības par to vēl nav, lai gan runājot par iespējamiem premjera amata kandidātiem, politiķi atturas nosaukt konkrētus personāžus, kurus Valsts prezidents varētu nominēt premjera amatam. Politikas kuluāros izskanējis neoficiāls viedoklis, ka prezidents premjera amatam gribētu nominēt kādu no ZZS pārstāvjiem, tomēr politiķi neuzskata, ka nākamo valdību vadīs ZZS politiķis. Izskan arī viedoklis, ka uzņemties valdības vadīšanu īsi pirms vēlēšanām ZZS varētu negribēt.
Neoficiāli kuluāros izskan arī dažādi pieņēmumi par iespējamiem kandidātiem, piemēram, par pašreizējo aizsardzības ministru Arti Pabriku (V), demisionējošo satiksmes ministru Aivi Roni, Latvijas pastāvīgo pārstāvi NATO Māri Riekstiņu un citiem. Politiķi gan neapstiprina, ka no šiem cilvēkiem kāds būtu uzrunāts šim amatam.
Kā ziņots, uzņemoties politisko atbildību par traģēdiju Zolitūdē, Dombrovskis paziņoja par demisiju. Viņš uzskata, ka pašreiz ir nepieciešama jauna valdība, kurai ir skaidrs Saeimas vairākuma atbalsts un kura ar jaunu uzticības mandātu spēs risināt valstī esošās problēmas. Dombrovskis, kurš paziņoja par demisiju, nav gatavs vadīt nākamo valdību.
Dombrovskis valdību vada kopš 2009.gada marta.
Uz sarakstu
