Pētījums: 83% mazākumtautības pārstāvju izjūt ļoti ciešu vai ciešu piederību Latvijai

Rīga, 11.okt., LETA. 83% mazākumtautību pārstāvju 2017.gadā izjūt ļoti ciešu vai ciešu piederību Latvijai, kas ir par 4% vairāk nekā pērn un par 16% vairāk nekā 2015.gadā, liecina Kultūras ministrijas (KM) pasūtītā pētījuma "Mazākumtautību līdzdalība demokrātiskajos procesos Latvijā" aptauju dati.

Veiktās aptaujas dati liecina, ka pieaugusi krievu tautības pārstāvju lepnuma sajūta par piederību Latvijai – ja 2015.gadā lepnuma sajūtu par piederību izjuta 44%, tad šogad šis rādītājs audzis līdz 59%.

Pieaudzis arī mazākumtautību iedzīvotāju negatīvais novērtējums attiecībā pret 1940.gadu izsūtīšanām. 2015.gadā tās kā nevienā gadījumā neattaisnojamas vērtēja 42%, tad 2017.gadā - 58%.

Savukārt 9.maija svinību aktualitāte mazākumtautību pārstāvju vidū ir mazinājusies – 2015.gadā 22% respondentu norādīja, ka šo dienu neatzīmē, bet 2017.gadā šis skaits pieaudzis līdz 43%.

Jautāti par savu attieksmi pret NATO, 23% respondentu savu viedokli pauž kā pozitīvu vai ļoti pozitīvu. Taču viedoklis par Eiropas Savienību (ES) mazākumtautību vidū ir labāks - 53% savu viedokli pret ES pauduši kā labu vai ļoti labu.

Tajā pašā laikā, labu vai ļoti labu viedokli par Krieviju pauduši 62% aptaujāto.

Pētījumu īstenojis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts, ar nejaušās izlases metodi aptaujājot 922 Latvijas mazākumtautības pārstāvjus.