LPS iebilst pret sasteigtu reformu un piespiedu novadu apvienošanu
Vērtējot piedāvājumu īstenot administratīvi teritoriālās reformas otro posmu, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) norāda, ka ir pret sasteigtu un piespiedu pašvaldību apvienošanu, aģentūru LETA informēja LPS pārstāve Maija Pētermane.
Lai runātu par administratīvi teritoriālās reformas virzīšanu tālāk, ir nepieciešama padziļināta un pamatota analīze par iepriekš veiktās apvienošanas rezultātiem, uzskata organizācija. Tā vērš uzmanību, ka jebkurai teritoriju apvienošanai ir tālejošas ekonomiskas un sociālas sekas.
LPS atgādina, ka jau iepriekš vērsusi uzmanību uz reģioniem aktuālām problēmām - iedzīvotāju skaita samazināšanos, ko novadu apvienošana nekādā mērā nerisina. Pēc organizācijas domām, kārtējā apvienošana nerisina problēmu, bet tikai to imitē.
Dīvains esot arī laiks, kad ir paziņots par reformas otro posmu, jo patlaban ir daudz citu aktuālāku jautājumu, kam jāmeklē risinājumi, piemēram, nākamā gada budžets, skolotāju algu reforma, bēgļu jautājums.
Vispirms gan LPS no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vēlas saņemt rakstisku dokumentu, ar ko iepazīstinās pašvaldības, un tad varēšot diskutēt par turpmāko rīcību.
VARAM valdības koalīcijas partneriem iesniegusi jaunu reformas koncepciju, kurā piedāvāti divi iespējamie reformu varianti.
Viens no ministrijas piedāvātajiem variantiem paredz, ka tiks izveidots 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modelis. Izstrādājot šo modeli, ņemti vērā vairāki kritēriji - attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra. Kā kritēriji ir arī vismaz viena perspektīva vidusskola novadā un tas, ka vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 kilometriem.
Kā otru variantu VARAM piedāvā sākotnēji 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centriem, kur pašvaldībām būs iespēja brīvprātīgi pievienoties.
Uz sarakstu
