LLU vadība: Diskusijas par jauno atalgojuma sistēmu notika tikai ar vienu fakultāti
Komentējot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) paziņojumi, ka LLU darba līgumi ar akadēmisko personālu pārkāpj normatīvo regulējumu par akadēmiskā personāla darba slodzi un darba samaksu, augstskolas studiju prorektors Aigars Laizāns pauda, ka jaunā mācībspēku atalgojuma sistēma ir loģisks pārmaiņu solis augstskolas darbībā, jo atalgojuma aprēķina sistēma daudzus gadus nav pārskatīta un piemērota šodienas situācijai.
"Jaunā sistēma nav pašmērķīga, bet gan ieviesta, lai uzlabotu studiju kvalitāti, padarot saprotamāku, godīgāku un caurskatāmāku darba samaksas sistēmu, taisnīgi atalgojot mācībspēkus visās fakultātēs un nepadarot viņu atalgojumu atkarīgu no studentu skaita, kas šobrīd ir mainīgs. Tādējādi ar jauno sistēmu gribam mācībspēkiem dot drošības sajūtu, ka neatkarīgi no studentu skaita grupā viņi saņems atalgojumu par savām nostrādātajām stundām, turklāt papildus īpaši ņemot vērā katras fakultātes studiju specifiku," skaidroja Laizāns.
Viņā apgalvoja, ka, līdzīgi kā visā Latvijas augstākajā izglītībā, arī LLU kopējais pieejamais finansējums nav pietiekams, lai nodrošinātu mācībspēku kvalifikācijai un veicamajiem uzdevumiem atbilstošu un cienīgu atalgojumu, līdz ar to diskusijas starp universitātes vadību un VMF darbiniekiem turpinājušās arī vasarā.
Par sistēmas ieviešanu 14.jūnijā nobalsojis Senāta vairākums un līdz augustam Personāldaļā parakstītus darba līgumus bija iesnieguši visu fakultāšu mācībspēki, izņemot VMF mācībspēkus. Pateicoties sadarbībai ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvjiem, šīs nedēļas sākumā eost panākta vienošanās arī ar VMF mācībspēkiem par darba līgumu slēgšanu, lai no 4.septembra universitātē varētu sākties studiju process. LLU Personāldaļa nav saņēmusi nevienu iesniegumu no mācībspēkiem par darba attiecību izbeigšanu, pauda augstskolā.
"Diskusijās ar IZM esam sapratuši, ka jaunizveidotās atalgojuma sistēmas reglamentējošajos dokumentos ir nepieciešami juridiski precizējumi, kas nosaka, cik liels stundu skaits ir maksimāli pieļaujams studiju un pētnieciskā darba veikšanai. Līdz ar jaunās atalgojuma sistēmas ieviešanu aktualizējās normatīvo aktu juridiskā interpretācija," klāstīja LLU rektore Irina Pilvere.
Pašlaik universitātē tiekot gaidīts oficiāls juristu atzinums, kādas izmaiņas veicamas universitātes izstrādātajos dokumentos, bet septembrī tās tikšot īstenotas, jo augstskolas vadība saprotot, ka ir kļūdījusies.
"Lai universitātes normatīvā bāze nebūtu pretrunā ar valstī pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, veiksim precizējumus Senāta lēmumā par mācībspēku atalgojuma aprēķina sistēmu un precizēsim stundu skaitu darba līgumos. Svarīgi atgādināt, ka šīs izmaiņas neparedzēs jaunās sistēmas atcelšanu, kuras ieviešanu atbalsta mācībspēku vairākums, un nav saistītas ar atalgojumiem pieejamo finansējumu, līdz ar to darbinieki var justies droši par atalgojuma lielumu, kurš norādīts darba līgumā," turpināja Pilvere.
Augstskola neatbalstot LIZDA aktivitātes, publiskojot medijos universitātes iekšējās diskusijas, saucot to par nekorektu rīcību. "Turklāt ir maldīgi šīs diskusijas uzskatīt par konfliktu, jo tās uztveram kā normālu, demokrātisku darba procesu. Tādas norisinājās universitātē jau pusgadu pirms Senāta lēmuma pieņemšanas un turpinās vēl joprojām. Cienām un atbalstām darbinieku vēlmi aizstāvēt savas tiesības, jo tikai sadarbojoties spējam universitāti veidot par labāku studiju un darba vietu," komentēja augstskolas vadītāja.
Jau vēstīts, ka LIZDA LLU arodorganizācijas biedriem ir izveidojies darba strīds ar LLU vadību jautājumā par akadēmiskā personāla darba slodzi un darba samaksu. Jau šī gada aprīlī LLU arodorganizācija vērsās LIZDA ar lūgumu izvērtēt LLU rektores rīkojuma atbilstību Ministru kabineta noteikumiem par pedagogu darba samaksu.
Rīkojumā LLU akadēmiskā personāla darba slodze gadā noteikta 1600 stundu apmērā atšķirībā no Ministru kabineta noteikumos pieļautajām 600-1000 stundām. Uz minētā rīkojuma pamata LLU Senāts pieņēma lēmumu par akadēmiskā darba aprēķina nolikumu 2017./2018.studiju gadam, ar kuru mācībspēka darba apjoma plānošanai izmanto akadēmiskā gada darba apjomu - 1600 stundas, kas LLU pilnā slodzē strādājošam mācībspēkam ietver 1000 stundas pedagoga darba un 600 stundas pētniecības un studiju procesa kvalitātes nodrošināšanas darba.
Izglītības likums nosaka Ministru kabineta kompetenci izglītībā, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka pedagogu darba samaksas kārtību, darba samaksas lielumu, kā arī pedagogu darba slodzes lielumu. Vienlaikus cits speciālais normatīvais akts nosaka pedagogu darba slodzi, kas atbilst vienai mēneša darba likmei. Attiecībā uz augstskolu mācībspēkiem noteikta lektoru, asistentu, koncertmeistaru, profesoru, asociēto profesoru un docentu darba slodze gadā - no 600 līdz1000 stundām, noteikumos papildus uzsverot, ka slodzē ietveramos pienākumus nosaka augstskolas senāts.
Pedagogu darba samaksas noteikumi nosaka pedagogu zemākās mēneša algas likmes, kas jāmaksā par noteikto darba slodzi. LIZDA uzsvēra, ka LLU Senāts, pieņemot attiecīgo lēmumu, ir pārkāpis normatīvo regulējumu, jo darba samaksa noteikta tikai par daļu no kopējās darba slodzes - 1000 stundām gadā, savukārt 600 stundas gadā netiek uzskatītas par pedagoģisku darbu.
Uz sarakstu
