LLU konferencē diskutē par mežu nozares attīstību Latvijā
"Mežs noteiks ilgtspējīgas attīstības virzienu nākotnē gan Latvijā, gan pasaulē, un mums kā meža nozares pārstāvjiem ir milzīga atbildība un arī iespēja būt nozarē, kurai ir izaugsme," tā, atklājot konferenci "Zinātne un prakse nozares attīstībai", klātesošos uzrunāja Latvijas Lauksaimniecības un mežzinātņu akadēmijas prezidente Baiba Rivža.
Inovācijas jēdziens mūsdienās tiek plaši izmantots dažādās tautsaimniecības nozarēs, un mežsaimniecība Latvijā ir piemērs tam, ka pārmaiņas virza attīstību un jauninājumu ieviešana padarījusi mežrūpniecību par vienu no ietekmīgākajiem valsts ekonomikas veidotājiem. Konferences plenārsēdes klausītājiem bija iespēja iepazīties ar lielāko nozares uzņēmumu AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) un AS "Latvijas Finieris" (LF) pieredzi inovāciju attīstīšanā, kā arī zinātnes un izglītības institūtu situāciju. Paustie viedokļi spilgti atainoja dažādo izpratni par inovācijām un Latvijai vēlamajiem inovāciju veidiem.
Izpēte ir pirmais solis ceļā uz pārmaiņām un inovāciju attīstīšanu, līdz ar to AS "LVM" stratēģijā tā ir viena no finansiāli atbalstāmajām pozīcijām, kuras realizācijā noris sadarbība ar LLU un nozares zinātniskajiem institūtiem. Uzņēmuma Stratēģiskās attīstības vadītājs Mārtiņš Gaigals ir pārliecināts, ka izpēte ir process, kurā nauda tiek pārvērsta zināšanās, taču inovācijas ir process, kurā zināšanas tiek pārvērstas naudā. Turklāt svarīgi izpētē un inovāciju radīšanā ir divi galvenie ekonomiskie uzdevumi: nesamazināt meža vērtību un dot lielākus ieņēmumus īpašniekiem.
LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis uzskata, ka nozarē abas minētās komponentes tiek ņemtas vērā, taču bieži vien nozares pārstāvjiem trūkst komunikācijas un sadarbības ar sabiedrību, lai to izskaidrotu, kas kalpo par iemeslu šobrīd publiskajā telpā esošajai pretrunīgajai informācijai attiecībā uz Latvijas mežiem un to apsaimniekošanu. Viņš savā ziņojumā analizēja finansējuma un nepietiekama dialoga problēmas augstākās izglītības un zinātnes jomā sadrumstalotības dēļ un akcentēja pārmaiņu nepieciešamību tajā. Kā būtisku inovāciju meža nozares izglītības institūcijās D. Dubrovskis minēja nepieciešamību ieviest studentiem komunikācijas prasmes attīstošus studiju kursus, jo sabiedrības viedoklis un redzējums par mežu un tā izmantošanu arī noteiks nozares attīstību, tāpēc jaunajiem speciālistiem jāprot runāt ar cilvēkiem un ieklausīties viņos.
Turpretim ekonomiskās domāšanas nepieciešamību mežu nozares attīstībā akcentēja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš apšauba zināšanu un tehnoloģiju pārneses nepieciešamību visās jomās, kā arī uzdod mežu nozarei aktuālus, eksistenciālus jautājumus, uz kuriem nav rodamas ātras un vienkāršas atbildes. Mežu nozarē nemitīgi pieaug izmaksas, ko K. Klauss uztver kā skrējienu pretī kraujas malai, līdz ar to inovāciju ieviešanā ir jādomā gudri. Latvija ir maza valsts ar ierobežotiem resursiem, tādēļ K. Klauss apšauba līdzekļu ieguldīšanas efektivitāti fundamentālajā zinātnē un iesaka izmantot citu valsts zinātnieku atklājumus un Latvijā attīstīt tos tālāk.
Līdzīgu viedokli pauž AS "LF" padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs, kurš norāda, ka Latvijai ekonomiski pieejamāks ir viens inovāciju veids – jau zināmas tehnoloģijas iegāde citā valstī un ieviešana Latvijā. "Jaunu produktu izstrāde no nulles ir resursu ietilpīga, un mums ir jābūt pārliecinātiem, vai zināšanas varēs pārvērsties naudā vai nē," norādīja J. Matvejs. Viņš arī uzdeva jautājumu, kāda varētu būt universitātes zinātnieku loma šajā procesā, un aicināja uz diskusiju visas nedēļas garumā.
Uz sarakstu
