Liepiņš saistībā ar krimināllietu apšauba prokuratūras godprātību un deputāta mandātu nolikt nedomā

Foto: Ieva Lūka
Foto: Ieva Lūka

Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš kriminālprocesu par kļūdu amatpersonas deklarācijā uzskata par politisku izrēķināšanos, jo viņa darbība nav radījusi pilnīgi nekādu kaitējumu, deputāta mandātu nedomā nolikt un cer, ka šī lietvedība liks izvērtēt prokuratūras godprātību.

Liepiņš, aģentūrai LETA komentējot aktuālo tiesvedību, kurā par kļūdām amatpersonas deklarācijā viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas - par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā ienākumu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, skaidroja, ka šo kriminālprocesu, kurš tika sākts vēl pirms vēlēšanām, viņš nav slēpis, par to tika ziņots Jelgavas vietējos medijos, bet plašāk tas bija palicis nepamanīts. Par to bija informēta arī Centrālā vēlēšanu komisija, arī partijas biedri un vēlētāji.

Par prokuratūras inkriminēto noziedzīgo nodarījumu Liepiņu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Nākamā tiesas sēde šajā lietā plānota 31.martā plkst.10, aģentūra LETA uzzināja Jelgavas tiesā.

"Par to, ka šis process beidzot iegūst plašāku publicitāti, es paudu prieku tāpēc, ka ļoti ceru - beidzot sabiedrība ieraudzīs, ka arī prokurori nav nekādas "svētās govis", arī viņu lēmumi var būt neadekvāti un politiska pasūtījuma interesēs. Tāpat ļoti gribētu cerēt, ka šīs tiesvedības rezultātā varbūt tiks izvērtēts tas, kādos gadījumos, kā interesēs un cik adekvāti savus lēmumus pieņem prokurori," pauda Liepiņš.

Deputāta mandātu viņš nedomā nolikt, jo neuzskata, ka tam par pamatu varētu būt kļūda, aizpildot amatpersonas deklarāciju.

"Tas ir pats absurdākais! Valstij vai kādam citam no šīs kļūdas nav nodarīti pilnīgi nekādi zaudējumi, neviena centa. Ja es to deklarāciju nebūtu iesniedzis vispār, tad man draudētu kādu 50 eiro soda nauda, bet par kļūdu datos un informācijas precizēšanu tagad ir tiesvedība krimināllietā. Par to tiešām sabiedrībai būtu jāzina, jo tas var notikt gandrīz ar katru cilvēku," pauda deputāts.

Viņš skaidroja, ka deklarācijā viņš nebija pietiekami precīzi nokopējis datus no citām datubāzēm, piemēram, Ceļu satiksmes drošības direkcijas. Tāpat viņam bijušas uzrādītas naudas summas ārzemju valūtā pēc novecojuša valūtas kursa, kas nemaina summas apmērus.

Lielāko naudas apjomu neatbilstību radījis fakts, ka Liepiņš bija kļūdījies viņam piederošo kapitāldaļu apjomā SIA "Intransserviss", jo tās bija mainījušās pēc peļņas kapitalizēšanas, par ko viņš savlaicīgi nebija informēts.

"Ņemot vērā, ka ar abiem pārējiem SIA "Intransserviss" līdzīpašniekiem Viktoriju Ļubļinsku un Pāvelu Kozlovu man ir konflikti un arī savstarpējas tiesvedības, es bieži neesmu laikus informēts par lēmumiem uzņēmumā, tāpēc deklarācijā biju uzrādījis novecojušu informāciju par kapitāldaļu apmēriem, kurai tobrīd pats ticēju. Vēlāk šī informācija man bija jāprecizē," klāstīja Liepiņš.
Viņš pauda, ka kapitāldaļas nav naudas līdzekļi viņa rīcībā un šāda kļūda pilnīgi nekā neradot zaudējumus valstij.

"Drīzāk diezgan ievērojamus zaudējumus valstij rada prokuratūras rīcība, ar šādām apšaubāmām tiesvedībām noslogojot tiesas un bremzējot nozīmīgākas tiesvedības," pauda Liepiņš, skaidrojot, ka tieši tāpēc vēloties šai tiesvedībai pat plašāku publicitāti.

Deputāts uzskata, ka šī tiesvedība esot saistīta ar ZZS Jelgavas deputātu un viņu palīgu un atbalstītāju nepatiku pret Jelgavas mēra Andra Rāviņa (ZZS) kritizētāju. Liepiņš bijis iniciators gan Valsts kontroles, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja īstenotām pārbaudēm Jelgavas pilsētas pašvaldībā un tās uzņēmumos, tāpēc par to viņš tagad saņemot šo tiesvedību.

Liepiņš pauda, ka viņam ir personīgas aizdomas, ka kāds prokuratūras darbinieks varētu būt rīkojies draudzības vārdā vai nu ar Ļubļinsku vai ZZS politiķiem Jelgavā, taču apgalvot un pierādīt viņš to nespējot.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija atbildes vēstulē Jelgavas tiesai skaidro, ka deputāta neaizskaramība sākas ar dienu, kad viņš stājas amatā, līdz ar to gadījumā, kad kriminālvajāšana sākta, pirms persona kļuvusi par deputātu, arī jālūdz Saeimas piekrišana kriminālprocesa turpināšanai. Satversmes normas jēga ir nepieļaut kriminālvajāšanu pret parlamentārieti viņa pilnvaru laikā, līdz ar to tā tulkojama paplašināti un aptver ne tikai kriminālvajāšanu, kas sākta deputāta pilnvaru laikā, bet liedz kriminālvajāšanas sākšanu vai turpināšanu, kā arī kriminālprocesa turpināšanu bez Saeimas piekrišanas arī tajos gadījumos, kad kriminālvajāšana sākta pirms deputāta mandāta iegūšanas. Savukārt kriminālprocess nav pabeigts un tas ir turpināms pēc tam, kad persona ieguvusi deputāta mandātu, teikts vēstulē.

Kā ziņots, Jelgavas tiesā tiek izskatīta lieta, kurā par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā apsūdzēts Latvijas Reģionu apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš, vakar vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".

Liepiņš ir apsūdzēts septiņos noziedzīgos nodarījumos, kas saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijās par 2009., 2010. un 2011.gadu. Nepatiesas ziņas sniegtas laikā no 2010. līdz 2012.gada jūnijam. Pirms gada ir sākta tiesas izmeklēšana, un joprojām notiek pierādījumu pārbaude.

Jelgavas tiesa vērsusies arī Saeimā, lūdzot skaidrot, vai ir nepieciešams Saeimas akcepts deputāta tiesāšanai. Vēstulē tiesai atbildēts, ka Saeimas akcepts ir nepieciešams, ja kriminālvajāšana sākta, pirms persona kļuvusi par deputātu, bet lieta vēl nav izskatīta.