Banner 980x90

LBAS vadītājs: Neapliekamā minimuma atgūšanu padarīs sarežģītu, tāpēc daudzi varētu zaudēt šo naudu

Foto no video
Foto no video

Ieviešot diferencētu ar nodokļiem neapliekamo minimumu, tā atgūšana tiks padarīta tik sarežģīta, ka daudzi cilvēki šo naudu varētu pazaudēt par labu valstij, valdošās koalīcijas ieceres ceturtdienas rītā LTV kritizēja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LABS) vadītājs Pēteris Krīgers.

Krīgers atgādināja, ka neapliekamā minimuma atgūšanai būs jāiesniedz ienākuma deklarācijas, kas varētu būt īpaši apgrūtināti cilvēkiem, kas nedzīvo pilsētās un kuriem nav pieejamas jaunās sakaru tehnoloģijas. Finanšu ministrija saka, lai šie cilvēki dodas uz bibliotēkām, bet viņi taču varbūt nemaz nezina, kur tās ir, situāciju raksturoja LBAS vadītājs, pieļaujot, ka šī iemesla dēļ minētie cilvēki neapliekamo minimumu, kuru pašlaik algas aprēķinos iekļauj automātiski, pazaudēs.

LBAS līderis uzskata, ka Latvijā būtu jāatgriežas pie tāda ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma, kāds tas bija pirms ekonomiskās krīzes - 130 eiro. Viņš atzina, ka priekšlikums palielināt ar nodokli neapliekamo minimumu par 25 eiro cilvēkiem, kuriem ir apgādājamie, ir labāk, nekā nekas, taču, ja tiek apgalvots, ka krīze ir pārvarēta, būtu jāatgriežas pie neapliekama minimuma pirmskrīzes līmenī. Pašlaik ar nodokli neapliekamais minimums ir 75 eiro mēnesī, nodokļa atvieglojums par apgādībā esošām personām 165 eiro mēnesī par katru apgādājamo personu.

Kopumā Krīgers uzskata, ka 2016.gada budžets būs stagnācijas budžets, kas neveicinās Latvijas attīstību.

Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām.

Diferencēto neapliekamo minimumu paredzēts ieviest ar 2016.gada 1.janvāri. Iepriekš Finanšu ministrija norādīja, ka fiskālā ietekme no diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas 2016.gada 1.janvārī, ņemot vērā maksāšanas kārtību, 2017.gadā būs papildu 5,86 miljoni eiro - no tiem valsts budžetā 1,17 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 4,69 miljoni eiro. Ieviešot diferencēto ar nodokļiem neapliekamo minimumu, iedzīvotājiem pārmaksu atgūšanai būs jādeklarē ienākumi.

Tāpat likumprojekts paredz IIN atvieglojuma par apgādībā esošām personām atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām. Fiskālā ietekme no IIN atvieglojuma par apgādībā esošām personām atcelšanas par pilngadīgām, izņemot pilngadīgas personas, kuras turpina mācīties izglītības iestādēs, kā arī personas ar invaliditāti, un darbspējīgām personām 2016.gadā un turpmākajos gados tiek plānota 25 miljonu eiro apmērā - no tā valsts budžetā pieci miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 20 miljoni eiro.

Pretēji iepriekš plānotajam, nākamgad paredzēts saglabāt IIN likmi 23% apmērā, kas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veidos pozitīvu fiskālo ietekmi 2016.gadā 60,63 miljonu eiro apmērā - no tā valsts budžetā 12,13 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 48,5 miljoni eiro.

2017.gadā tie būs papildu 63,75 miljoni eiro - no tiem valsts budžetā 12,75 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā 51 miljons eiro. Savukārt 2018.gadā budžets papildus iegūs 67,35 miljonus eiro, no kuriem valsts budžetā būs 13,47 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 53,88 miljoni eiro.

Šis likumprojekts ir saistīts ar nākamā gada valsts budžetu, un galīgajā lasījumā Saeima to vērtēs pēc nedēļas, 30.novembrī.

Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā video sižetā.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)