Lauka pupu sējumos strauji izplatās kaitēkļi un slimības

Rīga, 12.jūl., LETA. Lauka pupu sējumos strauji izplatās kaitēkļi un slimības, aģentūra LETA uzzināja Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD).

Tostarp Latvijā lauka pupu sējumos konstatēta tajos ļoti izplatītā slimība - pupu koncentriskā plankumainība. Uz inficēto augu lapām, stublājiem, pākstīm un sēklām veidojas ieapaļi vai gareni, netīri dzelteni vai brūngani, koncentriski, joslaini plankumi ar gaišāku centrālo daļu un tumšsarkanu apmali. Plankumu gaišajā viducī attīstās tumšbrūni augļķermeņi, kuros veidojas sēnes sporas. Stipri bojātās lapas sakalst un nobirst. Inficētās pupu sēklas ir klātas ar brūniem plakumiem, tās ir sīkas un to dīgtspēja ir ļoti zema. Stipras vai agras infekcijas gadījumā samazinās raža un sēklu kvalitāte.

Pēc VAAD datiem, pupu koncentriskā plankumainība lauku pupās konstatēta ar izplatību vidēji 4%, tāpat arī pupu brūnplankumainība, kuras pirmās pazīmes ir mazi, koši šokolādes brūni plankumi uz lapām, konstatēta ar izplatību vidēji 4%.

Tāpat VAAD atzīmēja, ka gandrīz visos apsekotajos laukos konstatēts pupu sēklgrauzis ar izplatību vidēji 4% un pupu laputis ar izplatību vidēji 2%. Daudzviet uz pirmajām pākstīm ir novērotas pupu sēklgraužu sadētas olas, tāpēc rūpīgi jāapseko lauki un jālemj par augu aizsardzības pasākumu nepieciešamību.

VAAD piebilda, ka pupu sēklgrauža mātītes dēj olas uz jaunajām pupu pākstīm. Uz pupu pākstīm nereti var redzēt vietas, caur kurām izšķīlušies kāpuri ir iegrauzušies pākstī. Pēc tam tie iegraužas sēklās. Vienā pupā var attīstīties vairāki kāpuri, kuri izgrauž sēklas iekšpusi. Vasaras beigās, pirms iekūņošanās pupā, kāpuri pupas mizā no iekšpuses izgrauž apaļu skrejcaurumu, atstājot mizas vāciņu. Sedzošā mizas daļa var neizkrist, ja vabole to no iekšpuses neizspiež. Savairojoties masveidā, kaitēklis var radīt būtiskus ražas zudumus.

Tāpat lielā daļā apsekoto lauku konstatētas pupu laputu kolonijas. Pupu laputis ir plaši izplatīts un postīgs kaitēklis, jo tās un to kāpuri sūc augu sulu uz stublājiem un lapu apakšpusē. Pēcāk stublāji pārstāj augt, lapas un auga galotnes deformējas.

VAAD uzsvēra, ka lauka pupu audzētājiem ir rūpīgi un regulāri jāapskata lauki un, nepieciešamības gadījumā, jāveic augu aizsardzības pasākumi. Augu aizsardzības līdzekļus, kas reģistrēti lauka pupām, var apskatīt Augu aizsardzības līdzekļus datu bāzē.