Latvijas Lielo pilsētu asociācija: Veidojot valsts budžetu, valdība nepilda norunas ar pašvaldībām

Rīga, 11.sept., LETA. Veidojot nākamā gada valsts budžetu, valdība nepilda solīto norunu par to, ka pašvaldību budžetos ieskaitāmo resursu īpatsvars veidos vismaz 19,4% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA).

Kā aģentūru LETA informēja LLPA administrators Jānis Cunskis, iepazīstoties ar valdības sēžu materiāliem par nākamā gada budžetu, konstatēts, ka pašvaldību funkciju izpildei ir plānots atvēlēt par 148 miljoniem eiro mazāk nekā šogad.

"Šis valdības solis būtiski apdraud pašvaldību funkciju izpildi, lielākie zaudētāji būs pirmsskolas iestāžu pedagogi un mazāk līdzekļu būs arī pašvaldību sniegtajai sociālajai palīdzībai," norāda LLPA pārstāvis.

LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS) savukārt atgādina, ka 39% no pašvaldību izdevumiem tiek veltīti tieši izglītībai - pedagogu atalgojuma pieaugumam pirmsskolas izglītības iestādēs.

"Tāpat pašvaldībām šobrīd ir jārisina tās pašas problēmas, kas valdībai, - jāgādā par speciālistu, ārstu piesaisti reģionos un citiem aktuāliem jautājumiem, kas prasa tūlītēju risinājumu. Šāda situācija, kad, augot nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, pašvaldību ieņēmumi netiek segti tādā apjomā, par kuru bija panākta vienošanās ar valdību, veidojot nodokļu reformu, ir netaisna gan pret pašvaldībām, gan to iedzīvotājiem," uzsver Valainis.

Pēc LLPA paustā no 6.septembra valdības sēdes materiāliem izriet, ka pašvaldību speciālā dotācija nākamgad būs nevis 187 miljoni eiro, bet gan 158 miljoni. Pie šāda dotācijas lieluma pašvaldību rīcībā esošie resursi to funkciju nodrošināšanai proporcionāli būšot tādā pašā apmērā kā vidēji 2007.-2017.gada periodā.

Tāpat plānots 71 miljonu eiro no pašvaldību budžetos ieskaitāmā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdalīt par labu valsts budžetam. "Tiks arī palielināts neapliekamais minimums līdz 300 eiro, kas pašvaldību budžetos ieskaitāmo IIN samazina vēl par 28 miljoniem. Pašvaldībām tiek uzlikts par pienākumu finansēt valsts noteiktās skolēnu brīvpusdienas 20 miljonu eiro apmērā. Rezultātā, salīdzinot ar situāciju, ja valsts saglabātu solidaritāti ar pašvaldībām, kad pašvaldību budžetos ieskaitāmo resursu īpatsvars veidotu 19,4% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem, tagad pašvaldībām tiek piedāvāts samazināt pieejamos resursus par 148 miljoniem," situāciju iezīmē LLPA.

LLPA pauž satraukumu par iecerētajām izmaiņām, kas tiek pieņemtas, viņuprāt, ignorējot pašvaldības, un ir pretrunā ar iepriekš panākto vienošanos. Apvienība arī vērš uzmanību, ka, nekonsultējoties ar pašvaldībām, valdība vienpusēji ir uzlikusi tām jaunu funkciju - skolēnu brīvpusdienas -, kas ir Eiropas vietējo pašvaldību hartas pārkāpums.

"LLPA apzinās gan neapliekamā minimuma palielinājuma, gan brīvpusdienu skolās nepieciešamību iedzīvotājiem, tomēr tas nedrīkst notikt tikai uz pašvaldību rēķina, jo tādējādi zaudē atkal iedzīvotājs," norāda Cunskis.