Labo ceļus, bet par ēku siltināšanu aizmirst
Ja nebūtu pieejama Eiropas Savienības nauda, Jelgava būtu katastrofas priekšā, neslēpj pilsētas mērs. Desmit gadu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Jelgava kļuvusi par vienu no aktīvākajām ES struktūrfondu finansējuma piesaistītājām. 2007.–2013. gada plānošanas periodā. Jelgavai izdevies "nokost" vienu no prāvākajām pīrāga daļām, piesaistot vairāk nekā 231 miljonu eiro lielu ES finansējumu, vēstī laikraksts "Diena".
Rezultātā Jelgavā sakārtoti vairāki infrastruktūras objekti, kā arī būtiski mainījušies padomju laika arhitektūras nomāktie pilsētas vaibsti. Tomēr pašvaldības kritiķi norāda, ka ES nauda ne vienmēr izlietota iedzīvotājiem prioritāru projektu realizēšanā. Pašvaldība nereti tiek kritizēta arī par kūtro daudzdzīvokļu namu siltināšanu. Ekonomikas ministrijas (EM) informācija liecina, ka realizēto projektu skaita ziņā Jelgava ievērojami atpaliek no Liepājas, Ventspils un Valmieras.
Jelgavas iedzīvotāji slavē pēdējo gadu pārmaiņas – tiek uzteikta ielu rekonstrukcija, izveidotā promenāde gar Driksas upi, kā arī jaunais gājēju tilts, kuram otrpus esošajā Pasta salā iecerēts izveidot brīvā laika pavadīšanas, izklaides un aktīvās atpūtas zonu. Jelgavas domes informācija liecina, ka dažādos infrastruktūras pilnveides projektos investēti vairāki desmiti miljoni eiro.
Uz sarakstu
