Jelgavas vēja tuneļa būvētāja krimināllietā strīdas par pilnvaras izsniegšanu LIAA pārstāvei
Piesakot lūgumus, apsūdzētā aizstāvis advokāts Aivo Leimanis lūdza tiesu pieprasīt, vai LIAA pārstāvei ir ekonomikas ministra pilnvara par tiesībām būt par cietušā pārstāvi tiesas sēdē. Savu lūgumu advokāts pamatoja ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka, ka LIAA ir tiešā ekonomikas ministra pakļautībā esoša iestāde.
Atbildot uz Leimaņa lūgumiem, prokurors tiesai norādīja, ka LIAA pārstāvei atrasties tiesas zālē ir pamats, savukārt tiesnesis norādīja, ka uz LIAA pārstāves pilnvaras vajadzētu būt LIAA zīmogam.
Par to, kuram būtu jāizdod LIAA pārstāvei pilnvara pārstāvēt cietušo tiesā - ekonomikas ministram vai LIAA vadītājam - izvērtās ilga diskusija. Prokurors noslēgumā uzsvēra, ka LIAA pārstāvis ir uzskatāms par cietušā pārstāvi, taču, ja patlaban iesniegto dokumentu nepieciešams aizstāt ar citu, tad procesuālās ekonomijas nolūkā to var izdarīt tiesas izmeklēšanas laikā.
Prokurors izmantoja savas tiesības pieteikt un uzturēt kaitējuma kompensācijas pieprasījumu par 1,9 miljoniem eiro.
Tiesa norādīja, ka ir pamats uzskatīt LIAA pārstāvi par cietušā pārstāvi tiesas sēdē.
Apsūdzētā Beitāna aizstāvis pieteica arī citus lūgumus, tostarp izprasīt no GSSC maksātnespējas administratora maksātnespējas lietu, bet administratoru uzaicināt kā liecinieku. Vēl tika pieteikts lūgums par līguma par elektroenerģijas piegādi GSSC no AS "Latvenergo" un dokumentācijas par daudzvalūtu konta atvēršanu no "ABLV Bank" izprasīšanu un pievienošanu lietas materiāliem, kā arī RTU pētnieka veiktās ekspertīzes pievienošanu lietas materiāliem. Savukārt kā lieciniekus lūgts aicināt vēl papildu cilvēkus, kuri pēc sākotnējās informācijas atrodas ārzemēs, bet tos nav izdevies atrast un uzaicināt uz tiesu.
Tāpat prokurors lūdza lietas materiāliem pievienot prasības pieteikumu un spriedumu civillietā.
Prokurors norādīja, ka ārzemēs esošās personas nav izdevies atrast, tāpēc, ja apsūdzētā pusei nav papilds informācijas par viņu atrašanās vietu, tad lūgumu nav iespējams izpildīt. Savukārt izprasīt dokumentāciju par konta atvēršanu valsts apsūdzības uzturētājs neuzskatīja par lietderīgu. Vienlaikus viņam nebija iebildumu par civillietas sprieduma un prasības pieteikuma pievienošanu krimināllietas materiāliem.
LIAA pārstāve pievienojās prokurora izteiktajam viedoklim.
Pēc visu pušu viedokļu uzklausīšanas tiesa lēma pievienot lietas materiāliem ekspertīzi kā dokumentu un aicināt ekspertīzes veicēju kā liecinieku. Tāpat tika lemts noraidīt pieteikto lūgumu par konta dokumentācijas no "ABLV Bank" izprasīšanu, savukārt attiecībā uz "Latvenergo" un GSSC līgumu tiesa norādīja, ka tam vajadzētu būt arī GSSC dokumentācijā. Tā kā tika apmierināts lūgums par GSSC maksātnespējas lietas izprasīšanu un maksātnespējas administratora aicināšanu uz tiesu kā liecinieku, tad atsevišķi elektroenerģijas piegādes līgumu izprasīt nav nepieciešams.
Uzsākot tiesas izmeklēšanu, apsūdzētais Beitāns tiesai norādīja, ka savu vainu viņam inkriminētajā noziegumā pilnībā noliedz, kā arī noliedz kaitējuma kompensācijas pieteikumu.
Jau ziņots, ka 28.aprīlī Zemgales tiesas apgabala prokuratūra krimināllietu, kurā SIA "Gaisa sporta sertifikācijas centrs" valdes loceklis Ivars Beitāns, kurš ir arī SIA "Aerodium" līdzīpašnieks, apsūdzēts par krāpšanu lielā apmērā no valsts aģentūras "Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra" (LIAA), nodeva Jelgavas tiesai.
Prokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūru LETA toreiz informēja, ka saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai LIAA un kāda firma, kuras valdes loceklis bija apsūdzētais vīrietis, noslēdza līgumu par projekta īstenošanu. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecināja, ka firma ir SIA "Gaisa sporta sertifikācijas centrs".
Projektā tika paredzēts izveidot gaisa sporta sertificēšanas centru. Šajā nolūkā bija jāuzbūvē ēka un jāiegādājas nepieciešamās iekārtas. Par nepieciešamo iekārtu piegādi tika parakstīts pirkuma līgums ar ārzemju kompāniju, kurā pārstāvja paraksts uz līguma bija viltots. Apsūdzētais, parakstot līgumu, apzinājās, ka darījums nenotiks un ka nepieciešamo iekārtu ražošanu un piegādāšanu veiks cits uzņēmums. Turklāt apsūdzētais krāpšanas nolūkā pasūtīja šim uzņēmumam nepieciešamās iekārtas prototipu, apzinoties, ka ar šādu iekārtu nebūs iespējams realizēt projektu.
Realizējot projektu, apsūdzētais kā firmas valdes loceklis maldināja LIAA atbildīgās personas, kas veica projekta uzraudzību un pārbaudes, par projektā iegādāto iekārtu izcelsmi, ražošanas un piegādes apstākļiem. Turklāt apsūdzētais vīrietis apzināti veica izmaiņas tehniskajā projektā, sadalot objekta pieņemšanu-nodošanu ekspluatācijā divās kārtās, kas ļāva pēc objekta pirmās kārtas nodošanas iegūt no LIAA atbalsta finansējumu.
Pamatojoties uz iesniegto viltoto un nepatiesas ziņas saturošo informāciju, maldinot un izmantojot LIAA darbinieku uzticēšanos, projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu un izmaksāts atbalsta finansējums 1 346 386 latu (1 915 734 eiro) apmērā.
Beitāns aģentūrai LETA savu vainu noliedza. Savu interešu pārstāvēšanu Beitāns uzticējis advokātam, jo starp LIAA un viņu vai ar viņu saistītiem uzņēmumiem sāktas jau vairākas tiesvedības, un to visu kopumā viņš uzskata par LIAA ģenerāldirektora Andra Ozola savulaik izvērstu nomelnošanas kampaņu.
Kaut arī krimināllietā apsūdzība celta Beitānam, SIA "Gaisa sporta sertifikācijas centrs" ir četri līdzīpašnieki - 50% daļu īpašnieks Kārlis Markus, 37% daļu īpašnieks Beitāns, 10% daļu īpašnieks ir Ingus Augstkalns un 3% daļu īpašnieks - Reinis Rūtentāls.
Viņi visi arī bijuši uzņēmuma valdes locekļi, kā arī iepriekš valdē darbojušies Juris Arbidāns un Rolands Brolišs.
Uz sarakstu
