Jelgavas poliklīnikai liek atmaksāt iekasēto
Veselības inspekcija nupat publiskojusi informāciju par it kā pagājušajā gadā konstatētajiem pārkāpumiem ārstniecības iestādēs un ģimenes ārstu praksēs, to vidū arī par minētajiem pārkāpumiem Jelgavas poliklīnikā. Tās valdes locekle Anna Zīverte "Zemgales Ziņām" norāda, ka nesaprašanās ar Veselības inspekciju, kā dēļ nācies atmaksāt līdzekļus veselības aprūpes budžetā, bijusi, taču nevis pērn, kā norādīts ziņojumā, bet pirms nepilniem diviem gadiem. To atzīst arī inspekcija.
Poliklīnikas vadītāja noraida, ka notikusi krāpšanās un minētās manipulācijas nav veiktas. Atšķīrusies izpratne, kā veiktās darbības vajadzētu definēt. "2009. gada beigās Veselības inspekcijai nepatika, kā mūsu traumatologs interpretēja atsevišķas manipulācijas. Nav noslēpums, ka interpretācijas atšķiras. Piemēram, parasti taisām sonogrāfiju abām acīm, bet inspekcija grib, lai norāda katru aci atsevišķi. Šos pārmetumus apstrīdējām, bet inspekcija to noraidīja un acīmredzot ieskaitījusi kā 2011. gadā konstatētu pārkāpumu," min A.Zīverte.
Veselības inspekcijas pārstāve Dagnija Būmane apstiprina, ka 7355 lati no Jelgavas poliklīnikas tiešām ieturēti par minēto gadījumu 2009. gada beigās. Bijis nepieciešams laiks, lai savāktu visus materiālus. Pērn inspekcija saņēmusi arī vienu sūdzību, ka ārstniecības iestāde nepamatoti iekasējusi samaksu par rentgenoloģiskajiem izmeklējumiem. Tā atzīta par vērā ņemamu, un naudu Jelgavas poliklīnika pacientam atdevusi, vēsta laikraksts.
Veselības inspekcija pērn konstatējusi pārkāpumus arī vairāku mūsu puses ģimenes ārstu darbībā. Piemēram, Ilzei Rudko, kura praktizē Zemgales Veselības centrā, pārmet nepilnības pacientiem publiski pieejamajā informācijā, kā arī iestādes darba organizācijā, par ko valsts budžetā jāatmaksā 179 lati. Par līdzīgiem pārkāpumiem 175 lati budžetā jāieskaita ģimenes ārstei Iolandai Šaihulovai.
"Sākumā nemaz nesapratu, par ko ir runa, bet tad noskaidrojās, ka stāsts ir par vienu pacienti, kura pārcieta insultu. Sadarbībā ar neirologu viņai tika atvērta darba nespējas lapa. Taču paciente, vēršoties sociālās apdrošināšanas aģentūrā, nebija uzrādījusi savu otro darbavietu, par kuru arī mēs neko nezinājām. Rezultātā Veselības inspekcija sāka pārbaudi. Es saprastu, ja viņi pārmestu, ka dokumenti nav bijuši kārtībā, taču inspekcija apgalvo, ka darba nespēja pacientei ir nepamatota. Par to sirds sāp visvairāk," laikrakstam atzīst I.Rudko.
Lai izskaustu valsts budžeta līdzekļu nepamatotus tēriņus, Veselības inspekcija mudina ikvienu iedzīvotāju sekot līdzi tam, vai saņemtā ārstēšana bijusi, kā norādīts medicīnas iestāžu atskaitēs. To iespējams izdarīt portālā www.latvija.lv (sadaļā E-pakalpojumi/Ģimene, bērni, veselība, sociālie pakalpojumi/Mani valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi).
Uz sarakstu
