Jelgavas novads aicina ekonomikas ministru atbalstīt ģeotermālā siltuma ieguves iespējas
Ģeotermālā siltuma izmantošanas iespējas Jelgavas novada pašvaldībai ir kļuvis īpaši aktuāls temats pēc Elejas pagastā veiktajiem pētījumiem 2012.gadā un pašvaldības rosinātā tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādes, kas apliecina plašas iespējas izmantot zemē mītošos avotus, pilsētas informācijas portālam Jelgava24.lv apgalvo pašvaldības pārstāve Dace Kaņepone.
Nemot vērā, ka valsts attīstības plānos šāds alternatīvās enerģijas ieguves veids vispār nav iekļauts un apzināts, nav arī iespējas šāda veida investīcijām piesaistīt Eiropas finansējumu, lai gan visā Eiropā tas ir viens no valstu izaugsmes, resursu taupības un teritoriālajiem attīstības instrumentiem.
Tikšanās laikā, pārstāvot zinātnieku grupu, LU Ekonomikas un vadības fakultātes starptautiskās ekonomikas un biznesa katedras lektors Egils Fortiņš, prezentēja pētījumu, kas apliecina neapstrīdamu faktu - Elejas pagastā ir milzu potenciāls izmantot ģeotermālo siltumu. Turklāt tās nav vien teorētiskas aplēses, bet jau pašlaik Elejā ir eksperimentāls urbums, ko savulaik veica Jūras ģeoloģijas un ģeofizikas institūts. Laikā no 1970. līdz 1990. gadam kopumā Latvijā izdarīti 23 šādi urbumi. Ģeotermālais siltums var tikt pielietots gan koģenerācijas staciju būvniecībai elektrības, siltuma ražošanai, gan zivju dīķu būvēšanai, silto baseinu kā kūrortzonas izveidei vai cita veida investīciju projektiem Jelgavas novada un visa reģiona attīstībai.
"Jau iepriekš esmu norādījis, ka visā pasaulē – Vācijā, Islandē, - pat Baltkrievijā ar milzu aizrautību un potenciālu tiek meklētas iespējas un izmantota katra mazākā iespēja izmantot ģeotermālo siltumu gan reģiona ekonomiskajai attīstībai, gan uzņēmējdarbības attīstīšanai. Diemžēl joprojām Latvijā valdības līmenī to uzskata par sapņošanu, lai arī citviet jau sen tā ir realitāte ar valsts atbalstu. Šobrīd it īpaši, kad aktualizējies jautājums par Latvijas enerģētisko atkarību no Krievijas ir īstais laiks atgriezties pie šī jautājuma. Turklāt nevis izbrīna līmenī, par šādu enerģijas avotu esamību, bet gan pavisam konkrētā darbu līmenī," apgalvo novada domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune piebilstot, ka no valdības puses vēlētos redzēt divus rīcības soļus.
"Ir divi veidi, kā mēs varam attīstīt ģeotermālā siltuma ieguvi. Pirmais, valsts līmenī rast finansējumu, otrais - vismaz iekļaut ģeotermālā siltuma ieguvi valsts attīstības plānos, kas pavērtu ceļu Eiropas līdzekļu piesaistei, tām pašvaldībām kuru teritorijās ir šāds dabas resursu potenciāls," norāda Z.Caune.
"Mēs cenšamies raudzīties reāli un inovatīvi uz savas administratīvās teritorijas ģeogrāfiskā potenciāla izmantošanu. Tieši sadarbībā ar starptautiskiem partneriem, kam ir reāla pieredze un zināšanas, vēlamies spert reālu soļus tam, kas visu laiku bijuši tikai zinātnieku izpētes dati un pētījumi," skaidro Attīstības nodaļas vadītāja Līga Lonerte.
Vēl 2012. gadā Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar SIA "Naftas & Gāzes konsultanti" veica tehnisko analīzi, ģeoloģisko analīzi un ekonomiskās vides analīzi Elejas pagastā, analizējot arī nepieciešamās investīcijas atjaunojamo energoresursu ieguvei. Pēc Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedra ģeologa Astrīda Freimaņa teiktā un saskaņā ar viņa aprēķiniem, izmantojot vairākas metodes, Elejas pagastā sešu kilometru dziļumā temperatūra var sasniegt 160-180 Cº, - tātad konceptuāli piemērots resurss elektroenerģijas ražošanai.
Uz sarakstu
