Jelgavas novada pašvaldība: Būtiskas pretrunas divos tiesību aktos – CSN un Adresācijas noteikumos
Kā pilsētas informācijas portālu Jelgava24.lv informēja Jelgavas novada pašvaldība Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone, atsaucoties uz Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumiem Nr.1269 "Adresācijas noteikumi", kas visas Latvijas teritorijas ietvaros nosaka apdzīvotu vietu reģistrācijas sakārtošanu, pastāv trīs apdzīvotu vietu veidi: pilsētas, ciemi un viensētu grupas. Ņemot vērā, ka viens no ciema statusa kritērijiem ir iedzīvotāju skaits - 2000 un konkrēts infrastruktūras kopums, tāpat kā citas pašvaldības arī Jelgavas novads 2011. gadā pārskatīja visas savas apdzīvotās ciemu teritorijas un 69 ciemiem ar domes lēmumu mainīja statusu uz apdzīvotu vietu- viensētu grupa. Būtiski iedziļināties, ka – lai arī apdzīvota vieta nomaina statusu – no "ciema" uz "viensētu grupu", tā atbilstoši Adresācijas noteikumiem vienalga saglabā apdzīvotās vietas definējumu. Tiesa gan Adresācijas noteikumos tiek uzskaitīti un reģistrēti tikai pilsētas un ciemi, savukārt apdzīvotās vietas – viensētu kopas savu nosaukumu saglabā kā vietas nosaukumi citos reģistros - GPS meklētājiem, kartēm, utt. Attiecīgi arī 2011. gadā šīs apdzīvotās vietas jau ar jaunu statusu tika definētas un norādītas teritoriālajā plānojumā, turklāt dokumenta virzība un secīga saskaņošana norit arī ar VAS "Latvijas Valsts ceļi". Tieši VAS "Latvijas Valsts ceļi" sniedz galīgo atzinumu dokumenta redakcijai, pirms tas tiek apstiprināts domē un vēlāk publiskots vai ieviests dzīvē.
Problēmas būtība tomēr slēpjas vairākās starpinstitucionālās nekonsekvencēs.
Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumos Nr.279 "Ceļu satiksmes noteikumi", kas stājās spēkā no 2016.gada. 1.janvāra, skaidri un gaiši definē, ka "apdzīvota vieta ir apbūvēta pilsētas vai ciema teritorija". Tātad sarunu valodā - "baltā zīme ar vietas nosaukumu", kas apzīmē apdzīvotas vietas sākumu un pieprasa ātruma samazinājumu, izvietojama tikai sākoties pilsētas vai ciema teritorijai. Tātad – konkrētā apdzīvotā vieta – no viena normatīvā akta viedokļa ir apdzīvota vieta, no otra - nav apdzīvota vieta. Attiecīgi, piemēram, ja pieminētā Bramberģe ir apdzīvota vieta, bet nav ciems, tā pēc Adresācijas noteikumiem varētu saglabāt "Balto zīmi", bet pēc Ceļu satiksmes noteikumiem – tā nedrīkst saglabāt šo zīmi, jo nav pat apdzīvota vieta.
Attiecīgi šāda situācija ir ar teju visām tām apdzīvotajām vietām Latvijas teritorijā, kas atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos, ir zaudējušas ciema statusu. Turklāt – vēl jo vairāk situāciju sarežģī tas, ka atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, šādās vietās nav izvietojama ne zilā ceļa zīme, kas apzīmē pilsētas vai ciema nosaukumu un tā beigas, ne stilizēto pilsētas zīmējumu uz baltās ceļa zīmes, kas apzīmē apdzīvotas vietas sākumu un beigas. Tātad teritorija, kur iedzīvotāji konkrētajā dzīvojamo māju kopumā turpina dzīvot un var sasniegt skaitu līdz 2000, atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem nav tiesīga tikt definēta kā apdzīvota vieta.
Jelgavas novada pašvaldība, protams, ir ieinteresēta, lai, iebraucot augstāk minētajā teritorijā, ceļa zīme informētu gan par apdzīvotas sākumu, gan pieprasītu ātruma samazinājumu. Turpretī pašreizējie CSN prasītu papildus finanšu resursus no VAS Latvijas Valsts ceļi, vispirms noņemot visas "baltās ceļa zīmes", kas norāda uz vairs neesošu ciemu sākumu vai beigām, bet pēc tam atbilstoši pašvaldību lūgumam, uzstādītu ātruma ierobežojuma zīmi aiz katra nākamā krustojuma teritorijā.
Ja Jelgavas novads ir vienīgā administratīvā teritorija Latvijā, kas, mainot ciema statusu savām apdzīvotajām vietām, saskārusies ar ceļa zīmju neatbilstību terminu un jēdzienu definējumiem likumdošanā, tad tā varētu tikt uzskatīta par sliktu praksi savstarpējā saziņā ar VAS "Latvijas Valsts ceļi", kā norādīts sižetā. Diemžēl pastāv aizdomas, ka citas administratīvās teritorijas to varbūt vēl nav apzinājušās.
Uz sarakstu
