Jelgavas mazākumtautību vidusskolu direktoriem atšķirīgi viedokļi par izglītību tikai valsts valodā

Jelgava, 12.okt., LETA. Jelgavas mazākumtautību vidusskolu direktoriem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri pakāpenisku pāriet uz izglītību latviešu valodā, noskaidroja aģentūra LETA.

Jelgavas 6.vidusskolas direktore un latviešu valodas skolotāja Ilze Arbidane uzskata, ka pārejas periods no bilingvālās izglītības uz mācībām valsts valodā varētu būt pietiekams, lai skolēnu spētu uztvert mācību vielu tikai latviski.

"Domāju, ka nebūtu nekādu problēmu," pauda Arbidane, drīzāk atbalstot ieplānotās pārmaiņas.

Direktore gan neslēpa, ka kādam pedagogam pārmaiņas varētu radīt grūtības, taču viss esot atkarīgs no katra skolotāja gribasspēka apgūt valodu pietiekamā līmenī.

Savukārt Jelgavas 5.vidusskolas direktore un matemātikas skolotāja Natela Seļiščeva pauda, ka jau pašlaik izglītības iestādē ir ļoti labi rezultāti centralizētajos eksāmenos, piemēram, matemātikā, arī eksāmens latviešu valodā pagājušajā gadā ir nokārtots labāk nekā kādā Jelgavas vidusskolā ar latviešu valodu kā mācību valodu.

"Ir jāsaprot, kas ir virsmērķis. Žēl, ka politiskas lietas ir svarīgākas par izglītības kvalitāti, bet politiķi veido šo valsti," atzina direktore.

Seļiščeva ir pārliecināta, ka vidusskolēni spētu apgūt mācību vielu latviski, taču pamatskolas posmā būtu jāsaglabā bilingvālā apmācība, jo apgūt priekšmetus dzimtajā valodā ir vieglāk, piespiedu mācības latviski var radīt diskomfortu. Turklāt skola piedāvā arī speciālo pamatizglītības mazākumtautību programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem, kuriem apgūt vielu latviski kļūtu vēl grūtāk.

"Skolēni sāk runāt latviski, apjēgt, domāt un pakāpeniski pielietot. Nevajadzētu visu mākslīgi sasteidzināt," aicināja skolas vadītāja, lepojoties, ka daudzi vidusskolas absolventi spēj mācīties Latvijas augstskolās un vēlāk arī turpināt darbu Latvijā, veidojot veiksmīgas karjeras.

Skolas direktore uzskata, ka skolēnu lojalitāti var veidot, rīkojot dažādus pasākumus, ekskursijas, sarunas par vēsturi.

"Mēs dzīvojam Latvijā, mums jāzina latviešu valoda, bet, lai bērni augtu lojāli valstij, viņi nedrīkst justies sliktāk, ja viņiem skolā kaut kas nesanāk valodas nezināšanas dēļ," valdības ieceri komentēja Seļiščeva.

Jau vēstīts, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Ir izskatīts nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā. VL-TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt mērķi - mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.