Jelgavas domes deputāts: Slimības lapu ierobežošana novestu darbiniekus pie nopietnām veselības problēmām
Deputāts uzskata, ka, ierobežojot slimības lapas, daudzi darbinieki izvēlēsies nezaudēt atalgojumu par trīs dienām un dosies uz darbu, neraugoties uz sliktu veselības stāvokli.
"Šis [Labklājības] ministrijas (LM) rosinājums faktiski nozīmē, ka cilvēki slimības laikā zaudēs sociālo aizsardzību. Tas ne tikai mudinās cilvēkus nākt uz darbu slimiem, bet arī veicinās slimības "ielaišanu", kas attiecīgi novedīs pie daudz nopietnākām veselības problēmām," pārliecināts Jakovels, skaidrojot, ka ministrija izvēlējusies ļoti nepiemērotu veidu, kā cīnīties ar fiktīvajām slimības lapām ar nepamatoti ilgiem slimības termiņiem.
Jelgavas domes deputāts klāstīja, ka valsts politika, paaugstinot pensijas vecumu, samazinot vecumu, no kura jāapmeklē skola, un nemaksājot par slimošanas laiku, tiek veidota tā, lai tie iedzīvotāji, kuri vēl nav aizbraukuši no Latvijas, vēlreiz apdomātu šādu iespēju.
"Latvijā jau tā patlaban ir viens no īsākajiem slimības pabalsta ilgumiem Eiropas Savienībā (ES), piemēram, Nīderlandē, Portugālē un Bulgārijā slimības pabalstu var saņemt pat divas reizes ilgāk. Lielā daļā ES valstu, slimošanas periods tiek apmaksāts no pašas pirmās vai vismaz otrās dienas, tāda kārtība ir Ungārijā, Maltā, Polijā, Lietuvā, Zviedrijā, Dānijā un citās valstīs," vērsa uzmanību deputāts.
Jakovels pauda viedokli, ka ministriju, kura vēlas atņemt vienu no būtiskākajiem sociālajām garantijām, ir apšaubāmi saukt par labklājības.
"Mēs visi zinām bēdīgi slaveno teicienu - darbs dara brīvu -, kas bija lasāms uz nacistu koncentrācijas nometnēm Vācijā, izskatās, ka mūsu pašu LM ir lēmusi, ka darbs dara arī veselu," secināja domes pārstāvis.
Kā ziņots, Ministru kabinets pagājušajā nedēļā pieņēma zināšanai LM informatīvo ziņojumu, kurā rosināts darbiniekam nemaksāt slimības naudu par pirmajām trim slimošanas dienām, nevis tikai pirmo dienu, kā tas ir patlaban.
Starp šī priekšlikuma plusiem LM ziņojumā min, ka tas novērsīs nepamatotu darbnespējas lapu izsniegšanu, kā arī darbinieks rēķināsies, ka nav finansiāli izdevīgi nepamatoti izmantot neapmaksātas trīs darba dienas. Tāpat darba devējiem mazināsies ar slimības lapu apmaksu saistītais slogs un izmaksas par darbaspēku. Mīnusi esot iespējama sabiedrības neapmierinātība, kā arī tas, ka darba devējam jāmeklē darbinieka aizvietotājs. Tāpat, ja darba devējs neapmaksā minētās trīs darba dienas, darbinieks finansiālu apsvērumu dēļ var būt spiests iet uz darbu, arī jūtoties nevesels. Savukārt tas atspoguļosies uz darbinieka ienākumiem un produktivitāti, kā arī var atstāt negatīvu ietekmi arī uz kolēģu veselību.
LM šādus priekšlikumus izteikusi, jo pēdējos gados turpina pieaugt slimības pabalstu skaits. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai sākot slimības pabalsta izmaksu no 12.dienas, nevis no 11., kā tas ir šobrīd, tiek prognozēts ietaupījums slimības pabalstu izmaksai, proti, 2018.gadā - četru miljonu eiro apmērā, 2019.gadā - 4,5 miljonu eiro, bet 2020.gadā 4,9 miljonu eiro apmēra.
Labklājības ministrs Jānis Reirs (V) gan negatīvi vērtē paša vadītās ministrijas izstrādātos priekšlikumus slimības lapu ierobežošanai, jo šo problēmu labāk risinātu e-veselības ieviešana, otrdien žurnālistiem sacīja Reirs. Viņš norādīja, ka informatīvais ziņojums tapa, ņemot vērā pagājušajā nedēļā valdībā doto uzdevumu LM sagatavot priekšlikumus izmaiņām darbnespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtībā, tomēr viņš informatīvajā ziņojumā ietvertos priekšlikumus vērtē negatīvi.
Arī valdības koalīcijas partneri LM ierosinājumu neatbalsta.
Uz sarakstu
