Jelgavas dome skaidros KNAB par lidlauka atgūšanas izlīgumu
Kā domes sēdē skaidroja Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS), izvērtējot agrāk panākto vienošanos ar SIA "BaltDelAero", kas ļāva uzņēmumam demontēt daļu skrejceļa plātņu, bet pašvaldībai atgūt iepriekš privatizētos īpašumus, secināts, ka izlīgums nav nesis zaudējumus pašvaldībai, kas pausts KNAB adresētajā skaidrojumā.
Rāviņš atzina, ka uzņēmums, kurš sākotnēji solījis attīstīt lidlauku, pievīlis pašvaldību tā izmantošanas nolūkos un sācis to demontēt. Taču vienkārši atņemt "BaltDelAero" piederošo lidlauka īpašumu daļu pašvaldība nebija tiesīga, jo uzņēmums jau 1997.gadā bija samaksājis privatizēšanas summu 336 064 latu apmērā, par kādu tolaik privatizējamie lidlauka īpašumi bija novērtēti.
Kaut arī uzņēmums licis vilties savu īpašumu apsaimniekošanā, šos īpašumus tas tomēr bija izpircis pilnībā, tāpēc lidlauka zemes un skrejceļa atgūšana, zaudējot daļu skrejceļa plātņu, kas kompensē uzņēmuma samaksāto, esot bijis pašvaldībai izdevīgākais no risinājumiem.
Vaicāts par to, kā iepriekš pieļauts tāds privatizēšanas līgums, kas ļāvis uzņēmējam sabojāt lidlauku, tajā neinvestējot, Rāviņš skaidroja, ka līgums tapis deviņdesmitajos gados - laikā, kad viņš šajā pašvaldībā nestrādāja, taču viņš pauda pieņēmumu, ka, slēdzot līgumu, pašvaldība, visticamāk, uzticējusies uzņēmējam un cerējusi uz investīcijām lidlauka teritorijā.
Kā iepriekš ziņots, lai arī Jelgavas pilsēta cer piesaistīt investorus Jelgavas lidlauka teritorijas attīstībai, tomēr vienlaikus lidlauka skrejceļš tiek noārdīts, ziņoja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Firma "BaltDelAero", kas savulaik privatizēja lidlauka būves, bet ar kuru privatizācijas līgums ir lauzts, ar Jelgavas domi panākusi mierizlīgumu, kas "BaltDelAero" ļauj aizvest skrejceļa segumu vairāk nekā pusmiljona latu vērtībā.
Par notiekošo interesi izrādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kas sācis pārbaudi.
Kā ziņoja raidījums, lielākā daļa lidlauka zemes un būvju pieder Jelgavas domei, pārējās būves uz domes vārda jāpārreģistrē mēneša laikā, bet vieglu peļņu nesošās plāksnes pieder privātai kompānijai.
2010.gada jūnijā vairāki aviācijas entuziasti bija ieradušies vizītē pie Jelgavas mēra, lai noskaidrotu, kādu īsti nākotni pilsētas mērija ieplānojusi lidlauka teritorijai. Tomēr konkrētu atbildi viņi tā arī nesaņēma. Patlaban ir zināms, ka no pusotru kilometru garā un 50 metrus platā skrejceļa paliks uz pusi mazāks - 800x20 metri. Šāds skrejceļa izmērs savukārt krietni ierobežos tos veidus, kādos līdz šim lidlauks izmantots. Piloti teic - apmācības uz šāda skrejceļa var beigties ļoti bēdīgi.
Jelgavas lidlauka ēkas un būves pirms 13 gadiem privatizēja firma "BaltDelAero", kurai saistības ar aviāciju ne tobrīd, ne arī patlaban nav. Firmas lielākais īpašnieks ir Ozolnieku domes deputāts un Rāviņa partijas biedrs Ilgvars Lecis.
"BaltDelAero" atļauts demontēt apmēram 5800 plāksnes, kuru tirgus vērtība patlaban ir ap simts latiem jeb vairāk nekā pusmiljons latu par visām plāksnēm.
Pēc plākšņu aizvešanas lidlauks ar visām būvēm atkal pilnībā būs pašvaldības īpašums. Tomēr par teritorijas attīstību neviens ar pilotiem nav pat aprunājies.
Pērn, kamēr tika noārdīts skrejceļš, Rāviņš apgalvoja, ka lidlauka attīstībai meklē investorus Krievijā. Piedāvājums nosūtīts izvērtēšanai divām firmām, un Rāviņš sacīja: "Ir runa par iespējamu kravas termināli, kur būtu investors, kurš būtu gatavs šo termināli sakārtot. Un tad, protams, arī mazajai aviācijai būtu sava vieta. Mēs esam gatavi uz daudziem dažādiem variantiem, lai teritoriju attīstītu."
LETA jau ziņoja, ka Jelgavas lidlauka attīstībā ieguldāmo līdzekļu apjoms mērāms miljonos latu, tāpēc līdz šim mēģinājumi tam piesaistīt stratēģiskos investorus nav bijuši veiksmīgi, 2007.gadā skaidrojis Rāviņš.
Viņš atgādināja, ka 1997.gadā Jelgavas dome nodeva privatizācijai pilsētas lidlauku ar nosacījumu, ka piecus gadus lidlauks saglabās savu statusu un netiks demontēta tā infrastruktūra.
2000.gadā lidlauka privatizācija tikusi pabeigta un arī ēkas un būves, kas atradās tā teritorijā, nonākušas SIA "BaltDelAero" īpašumā. Laikā, kad dome lēmusi arī par lidlauka zemes nodošanu privatizācijai, uzņēmums kļuva par maksātnespējīgu un pašvaldība tiesas ceļā zemi atguva savā īpašumā.
Viss, ko līdz šim darījusi Jelgavas pilsētas pašvaldība, bijis saistīts ar centieniem panākt lidlauka attīstību, kam ir nepieciešami ļoti lieli līdzekļi. Rāviņš 2007.gadā pauda cerību, ka divu gadu laikā pašvaldībai un "BaltDelAero" izdosies piesaistīt investorus, kas ļautu saglabāt un attīstīt lidlauku.
LETA jau ziņoja, ka 2007.gada 10.jūlijā Jelgavas dome un "BaltDelAero" noslēdza izlīgumu, tajā paredzot, ka īpašuma tiesības uz Jelgavas lidlauku, par kura piederību Zemgales apgabaltiesā tika sākta tiesvedība, zemesgrāmatā tiks ierakstītas uz pilsētas pašvaldības vārda.
Jelgavas dome un "BaltDel Aero" ar šo vienošanos atceļ 1997.gada 15.septembrī noslēgto nomaksas pirkuma līgumu, tādējādi uzņēmums piekrīt, ka Jelgavas dome tam neatmaksā nomaksas pirkuma līguma maksu - 336 064 latus.
Izlīgums paredz, ka divu gadu laikā no izlīguma parakstīšanas dienas vai arī līdz brīdim, kad no Jelgavas domes puses tiks pieprasīta vai arī "BaltDelAero" pats demontēs daļu no betona plātnēm, kas atrodas Jelgavā, Meiju ceļā 66 un Meiju ceļā 66a, un kas nav nepieciešamas lidaparātu pacelšanās un nolaišanās funkcijām, abas puses darīs visu, lai "saglabātu strīdus objekta veselumu un veiktu investora piesaisti nolūkā attīstīt strīdus objektu".
Uz sarakstu
