Jelgavas dome atkārtoti skatīs atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu
Jelgavas novada dome vēl nupat izskatītā lēmumprojektā par atpakaļpirkuma tiesību atsaukšanu Aspazijas dzimtajām mājām “Daukšas” pēc vairāku deputātu pieprasījuma un rodot papildus argumentus - rīt 4.novembrī plkst.10.00 sasauc ārkārtas sēdi.
Kā pilsētas informācijas portālam Jelgava24.lv pavēstīja Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone, sagatavotie lēmumprojekti paredz atzīt par prettiesiskiem kādreizējās Jelgavas rajona un Zaļenieku padomes lēmumus par "Daukšu" pārdošanu un atkārtoti izskatīt jautājumu par atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu .
Centienos panākt likumīgu un tiesisku jautājuma sakārtošanu Jelgavas novada dome pēc karstām debatēm 28.oktobra domes sēdē rosināja padziļinātu jautājuma izpēti sadarbībā ar Jelgavas tiesas Zemesgrāmatas nodaļu, lai rastu atbildes, kas traucējis Tālivaldim Bratkus pēc nekustamā īpašuma "Daukšas" iegādes 1998.gadā nostiprināt īpašumtiesības Zemesgrāmatā un sešpadsmit gadu garumā īpašumu pārvaldīt tiesiski. Sākotnēji Jelgavas novada pašvaldības mērķis bija izmantot atpakaļpirkuma tiesības, ņemot vērā, ka kultūrvēsturiskais mantojums – Aspazijas memoriālās mājas netiek apsaimniekotas atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām. Pašvaldībai 2014.gadā, ņemot vērā nekustamā īpašuma nodokļa parāda apjomu, nelikumīgas būvniecības faktu un nenokārtotās īpašumtiesības, radās pamatotas bažas, vai Aspazijas dzimtās mājas nonākušas atbilstošu saimnieku rokās.
Vēl pagājušās nedēļas beigās – 28.oktobrī dome balsoja par 2014.gada lēmuma atcelšanu, apstiprinot domes nostāju atpakaļpirkuma tiesības tomēr neizmantot. Taču, uzzinot papildus faktus, jautājums ir neviennozīmīgs tiesiskajā regulējumā, un Jelgavas novada dome rosina īpašumtiesību jautājumu saistīto apstākļu kopumu izvērtēt gan no Zaļenieku padomes un, rajona padomes lēmumu, gan Bratkus ģimenes veikto darbību pārkāpumu būtības.
Atsaucoties uz Jelgavas tiesas Zemesgrāmatas nodaļas tiesneša 2002.gada 1.oktobra un 1.novembra lēmumiem, Jelgavas rajona padome 1998. gada 7. oktobrī, bet Zaļenieku pagasta padome 1998.gada 15.oktobrī ir lēmusi par īpašuma "Daukšas" pārdošanu bez tiesiskā pamatojuma, jo uz to brīdi reglamentējošie normatīvie akti noteica, ka pašvaldība nekustamo īpašumu drīkst pārdot tikai izsolē. Arī saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8.pantu tobrīd bija jāievēro nosacījums, ka valsts kultūras pieminekļa atsavināšanā valstij ir pirmpirkuma tiesības.
Līdz ar to Jelgavas novada dome neviennozīmīgi publiski nostādītajam jautājumam par Aspazijas dzimtajām mājām tomēr vēlas atklāt un rast vienīgi likumīgo īpašumtiesību sakārtošanas ceļu- gan atpakaļpirkuma tiesību izmantošanu, gan 1998. gada vietējo pašvaldību lēmumu atcelšanu, gan tiesvedību.
Īpašums kopš tā iegādes laika (jau sešpadsmit gadus) nav ierakstīts zemesgrāmatā uz jaunā īpašnieka – Tālivalža Bratkus vārda. Līdz ar to arī nekustamā īpašuma nodokļa parāds (vairāk kā 2500 EUR apmērā) bezstrīdus kārtībā nevarēja tikt piedzīts, jo tādā gadījumā pašvaldībai tas būtu jāpiedzen no sevis. Tiesa gan, laika posmā, kad domē jau komiteju sēdē tika lemts par māju atpakaļpirkuma tiesību izmantošanas iespēju, saimnieki nodokļu parādu steigšus nomaksāja.
Pirkuma līgums automātiski nerada īpašumtiesības personai, kas to iegādājas. Un lai arī nav noteikts termiņš īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, tomēr, lai persona kļūtu par pilntiesīgu īpašnieku, tai tas ir obligāti jāizdara. Jāpiezīmē, ka 1998. gadā savstarpēji slēgtajā līgumā starp Zaļenieku pagasta padomi, Jelgavas rajona padomi un T.Bratkus tieši T.Bratkus tika pilnvarots īpašumtiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Tā kā tas nav izdarīts joprojām, tad pēdējie ieraksti zemesgrāmatā par īpašumtiesībām aizvien norāda, ka īpašnieks ir pašvaldība. Nenokārtotās īpašumtiesības radījušas papildus jautājumus, kāpēc līdz ar iniciatīvu restaurēt mājas tas netika izdarīts, nepieciešamības gadījumā kaut vai vēršoties pie palīdzības pašvaldībā, kad 2009.gadā izveidojās Jelgavas novads. Pašvaldībai nav ticis adresēts ne iesniegums, ne jebkad izrādīta interese šo jautājumu sakārtot, vai meklēt savstarpēju vienošanos sarežģījumos nekustamā īpašuma nodokļa nomaksā.
T.Bratkus nebija tiesīgs valsts nozīmes kultūras pieminekļa ēkā veikt pārbūves un restaurācijas darbus, jo to var darīt īpašnieks vai saskaņojumā ar īpašnieku. Lai arī publiskajā telpā patvaļīgās būvniecības fakts tiek attēlots "tā starp citu", argumentējot, ka veranda bija padomju laikā celta un bez vēsturiskās vērtības, tomēr patvaļīgas būvniecības pazīmes konstatētas arī pašā ēkā, tostarp nesošām konstrukcijām. Ņemot vērā objekta nozīmību un faktu, ka tas ir publiski pieejams (turklāt, atsaucoties uz Madlēnas Bratkus domes sēdē pausto, ka tūristu un skolēnu grupas ekskursijās brauc intensīvi) šādas lietas vērtējams vēl jo uzmanīgāk un piesardzīgāk arī drošības dēļ. Turklāt, ja verandai nebija vēsturiska vērtība un tā nebija oriģināla, nav pamatojuma, kā varēja tikt iesniegts projekta pieteikums un pretendēts uz finansējumu tās atjaunošanai. Attiecībā uz patvaļīgās būvniecības fakta konstatāciju 2014.gada 28.oktobrī, Jelgavas novada Būvvalde, apsekojot objektu, konstatēja, ka T.Bratkus veicis dzīvojamās mājas verandas demontāžu. Ēkas pirmā stāva pārsegums pilnībā nomainīts (nomainītas sijas, dēļi). Iekšpagalmā ierīkoti jauni lentveida pamati. Būvniecība (jaunu lentveida pamatu ierīkošana) un atjaunošana (rekonstrukcija) notikusi bez Jelgavas novada pašvaldības Būvvaldes izsniegtas būvatļaujas, bez saskaņošanas ar Valsts kultūras pieminekļu inspekciju. Jāņem vērā, ka Bratkus ģimenei saistošs bija arī 1997.gada 7.decembrī ar Valsts kultūras pieminekļa inspekciju saskaņots ēkas restaurācijas projekts, kas citastarp bija norādīts arī 1998.gada 9.novembrā pirkuma līgumā kā obligāts līguma izpildes nosacījums.
Lai gan Bratkus ģimene ir daļēji pildījusi tās saistības, kas definējamas kā nemateriāla rakstura – nodrošinājusi ekskursantu uzņemšanu, pasākumu nodrošinājumu saistībā ar Aspazijas jubilejas gada aktualizētajiem kultūras notikumiem, pašvaldība uzsver to nesaistītību ar likumiskajām un līgumiskajām attiecībām. Turklāt –kā liecina dokumenti – uz līguma slēgšanas laiku Aspazijas dzimtās mājas "Daukšas" bija J.Raiņa literatūras un mākslas muzeja filiāle, un uz to attiecās visas reglamentējošās prasības, kas saistāmas ar muzeja apsaimniekošanu, uzturēšanu.Pašvaldības interesēs ir sakārtot īpašumtiesības, atgriezt sākotnējā stāvoklī kultūrvēsturiskā mantojuma telpu stāvokli.
Uz sarakstu
