Jelgavā novērtē Ziemeļu tilta ieceri
Paredzētās darbības ierosinātājs ir Jelgavas pilsētas pašvaldība, un tilta būvniecība paredzēta pār Lielupi un Driksas upi. Tilts paredzēts autotransporta satiksmei, pa kuru atļauta arī gājēju pārvietošanās, kā arī velosipēdu kustība.
Plānotā tilta trases sākums ir Lapskalna un Atmodas ielas krustojums, bet trases beigas - Kalnciema ceļa (P99) un Loka maģistrāles krustojums. Paredzamais būvdarbu ilgums - divi gadi.
Tilta pār Lielupi un Driksas upi un pieeju izbūves kopgarums ir 1376 metri. Daļu no tilta posma - aptuveni 730 metru garumā - plānots īstenot dabas liegumā "Lielupes palienes pļavas", kas ietverts Eiropas īpaši aizsargājamo teritoriju tīklā "NATURA 2000". Kopumā tilta būvniecībai ir izstrādāti četri skiču varianti.
Paredzētā darbība plānota, šķērsojot vai skarot divpadsmit nekustamo īpašumu teritorijas, kas atrodas Jelgavas pilsētas teritorijā, starp kurām ir nekustamie īpašumi Uzvaras ielā 69, Loka maģistrālē 51, īpašums "Lielupes tauvas josla", īpašums Strautu ceļā 1, īpašumi "Driksa" un "Lielupe", nekustamie īpašumi Uzvaras ielā, Lapskalna ielā, tostarp Lapskalna ielā 22, kā arī īpašumi Pils salā.
Kā ziņots, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) savā Jaungada vēstījumā iedzīvotājiem pagājušā gada decembrī pauda, ka Jelgavā pilsētas pašvaldība 750.jubilejas gadā varētu sākt vairākus gadus plānotās tā dēvētā Ziemeļu tilta ieceres īstenošanu.
"Pilsētas attīstības plānā galvenās prioritātes ir izglītība un infrastruktūras attīstība. Tuvākajos gados lielākie darbi būs saistīti ar Valsts ģimnāzijas ēkas rekonstrukciju, kā arī Ziemeļu tilta un tam piegulošo maģistrālo ielu izbūvi - Loka maģistrāli, Atmodas ielu, Rūpniecības ielu posmā no Tērvetes ielas līdz Atmodas ielai un Meiju ceļu. Līdz ar šiem plāniem ir atgriezusies investoru interese par lidlauka teritorijas attīstību aviācijas vajadzībām," skaidroja Rāviņš.
2009.gadā aģentūras LETA veiktajā Jelgavas politiķu aptaujā deputātu kandidāti pauda atšķirīgu viedokli par Ziemeļu tiltu, tomēr vairākums politiķu tam bija noskaņoti pozitīvi, vairākiem atzinīgi vērtējot, ka tas atslogotu tranzīta transporta plūsmu Jelgavas centrā, liecina aģentūra LETA arhīva informācija.
Iepriekš jau ziņots, ka 2007.gadā Jelgavas dome nolēma sākt sarunas ar vairākiem privātīpašniekiem par nekustamo īpašumu atpirkšanu un nojaukšanu, lai veiktu nepieciešamos sagatavošanas darbus pilsētas apvedceļa un perspektīvā plānotā Ziemeļu tilta izbūvei.
Pašvaldības izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks domes sēdē skaidroja, ka atsavināmo ēku vietā īpašniekiem tikšot piedāvāti dzīvokļi vai arī meklēti citi kompensācijas varianti.
Izbūvējot Atmodas ielas turpinājumu no Dobeles šosejas līdz Lapskalna ielai, bija jāpanāk vienošanās ar piecām privātpersonām, kuru īpašumi atrodas ceļā jaunajai ielai. Jānojauc būs ēka Dobeles šosejā 44, Vēja ceļā 1 un Meiju ceļā 53, kā arī jāatpērk zeme Meiju ceļā 55 un Uzvaras ielā 69.
Lai atslogotu pilsētas centru no satiksmes, jau kopš 1976.gada Jelgavā tiek plānots izbūvēt apvedceļu un Ziemeļu tiltu pār Lielupi, taču valdības nepietiekamās ieinteresētības dēļ līdz šim projektu nav izdevies īstenot.
2007.gada vasarā Atmodas iela tika rekonstruēta posmā no Meiju līdz Ošu ceļam.
Uz sarakstu
