Banner 980x90

EM: Pērn uzlabojās Latvijas tirdzniecība ar visām ekonomiskās sadarbības valstīm

Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
Ilustratīvs foto/ Foto: Stock.XCHNG
2015.gadā bija vērojams tirdzniecības apgrozījuma pieaugums ar visām valstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgti vai norit sarunas par ekonomiskās sadarbības līgumu noslēgšanu, izņemot Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju, teikts Ekonomikas ministrija (EM) sagatavotajā ziņojumā par Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanu Starpvaldību komisijās un Apvienotajās komitejās divpusējo sadarbības līgumu ietvaros 2015.gadā.

Līdz šim Latvijas valdība ir noslēgusi 14 ekonomiskās sadarbības vienošanās - ar Krieviju, Ķīnu, Baltkrieviju, Ukrainu, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu, Uzbekistānu, Kirgizstānu, Turkmenistānu, Tadžikistānu, Armēniju un Turciju. Tāpat patlaban notiek sarunas par starpvaldību ekonomiskās sadarbības vienošanos noslēgšanu ar tādām Tuvo Austrumu reģiona valstīm kā Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), Katara un Kuveita.

Minētās vienošanās ir svarīgākie divpusējo ekonomisko sadarbību regulējošie jumta līgumi, kas aptver sadarbību rūpniecībā, tūrismā, transporta jomā, farmācijā, lauksaimniecībā, finanšu pakalpojumu jomā, komunikācijās, profesionālajā apmācībā, investīciju veicināšanā, tehnoloģiju un inovāciju u.c. jomās. To mērķis ir nodrošināt plašākas iespējas abu līgumslēdzēju pušu ekonomisko un tirdzniecības sakaru attīstībai, kā arī radīt labvēlīgus nosacījumus abu līgumslēdzējvalstu, tātad arī Latvijas, uzņēmēju sadarbībai.

EM informē, ka Latvijas ekonomiskās attiecības ar visām 14 valstīm, ar kurām ir noslēgti vai norit sarunas par ekonomiskās sadarbības līgumu noslēgšanu, ir vērtējamas kā stabilas. To arī apliecina fakts, ka sešas no šīm valstīm - Krievija, Ķīna, Baltkrievija, Turcija, AAE un Ukraina - 2015.gadā bija nozīmīgāko desmit Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū ārpus Eiropas Savienības.

Turklāt ar visām šīm valstīm, izņemot Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu, 2015.gadā ir vērojams tirdzniecības apgrozījuma pieaugums. EM to skaidro ar pašreizējo ekonomisko stāvokli Krievijā, kā arī Krievijas noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem un ģeopolitisko situāciju reģionā.

Tiesa, Krievija joprojām ir Latvijas lielākā ārējās tirdzniecības partnere no tām valstīm, ar kurām ir noslēgti ekonomiskās sadarbības līgumi. Tomēr kopš 2012.gada tirdzniecības apgrozījums ar Krieviju ir samazinājies par 14%. EM piebilst, ka Krievija ir viena no lielākajām Latvijas partnerēm kviešu, kā arī kviešu un rudzu maisījumu un medikamentu eksportā, savukārt viena no galvenajām Krievijas importa precēm Latvijā ir naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži.

Tāpat 2015.gadā, salīdzinot ar 2014.gadu, Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Austrumu partnerības valstīm - Armēniju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Gruziju, Moldovu un Ukrainu - samazinājās par 5,2%. To galvenokārt veicināja Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījuma samazinājums ar Azerbaidžānu - par 20,8%, Baltkrieviju - par 7,6%, Moldovu - par 3,6% un Ukrainu - par 0,8%. Savukārt preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ar Armēniju un Gruziju šajā periodā ir pieaudzis par attiecīgi 38,8% un 18,3%. Nozīmīgāko preču grupu eksports uz šīm valstīm ir medikamenti, zivrūpniecības un lauksaimniecības nozares produkti, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas.

Latvija tirdzniecības apjomi ar Centrālāzijas valstīm - Kirgizstānu, Kazahstānu, Tadžikistānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu - ir salīdzinoši nelieli un veido nepilnu 1% no Latvijas preču un pakalpojumu apgrozījuma īpatsvara. Tomēr kopš 2010.gada ir vērojams stabils preču un pakalpojumu tirdzniecības pieaugums, ko galvenokārt ietekmēja Latvijas preču un pakalpojumu eksporta pieaugums uz Centrālāzijas valstīm par 60%. Latvijas preču eksports 2015.gadā galvenokārt pieaudzis uz Turkmenistānu par 116% un Uzbekistānu - par 15%.

Pēdējo gadu laikā Latvija aktīvi attīsta sadarbību ar Ķīnu tranzīta un loģistikas, pārtikas preču tirdzniecības, IT, izglītības, tūrisma u.c. jomās. Tas arī atspoguļojas abu valstu preču un pakalpojumu eksporta un importa dinamikā, kurai ir stabila pieaugoša tendence. Kopš 2010.gada Latvijas un Ķīnas preču un pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes.

Tāpat stabili pieaug tirdzniecības apjomi ar Turciju. Kopš 2010.gada Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Turciju ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes, ko galvenokārt ietekmēja Latvijas preču eksporta uz Turciju pieaugums par aptuveni 70%.

Pēdējo gadu laikā, palielinoties Latvijas uzņēmēju interesei sadarboties ar Līča valstīm, pieaug arī Latvijas preču un pakalpojumu tirdzniecības apjomi uz šo reģionu - 2015.gadā, salīdzinoši ar 2014.gadu, par 160,3%. Šo pozitīvo tendenci galvenokārt veicināja Latvijas preču eksporta pieaugums par 180,7% uz AAE, kas ir lielākais Latvijas sadarbības partneris šajā reģionā.

2015.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Kirgizstānu, Kazahstānu, Moldovu, Tadžikistānu, Turkmenistānu, Turciju, Uzbekistānu, kā arī Līča reģiona valstīm bija pozitīva, tas ir, Latvijas eksporta apjomi pārsniedza importa apjomus no šīm valstīm. Savukārt negatīva tirdzniecības bilance bija ar Krieviju, Baltkrieviju, Ķīnu, Ukrainu.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)