Banner 980x90

EM: ekonomikas izaugsmes tempi paātrinās

Iekšzemes kopprodukts (IKP) šī gada 2.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir palielinājies par 2% . Septiņus ceturkšņus pēc kārtas IKP apjomi pakāpeniski palielinās. Kopš ekonomikas zemākā punkta 2009.gada nogalē IKP ir pieaudzis par 7,5%. Salīdzinājumā ar 2010.gada 1.ceturksni IKP ir palielinājies par 5,6 procentiem, informē Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas, Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs.

2011.gada 2.ceturksnī joprojām bija vērojams būtisks eksporta apjomu pieaugums - par 15%, salīdzinot ar 2010.gada 2.ceturksni. Eksporta apjomu palielinājums ir vērojams visās preču eksporta grupās. Gandrīz pusi no visa eksporta pieauguma nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu, metāla izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksports.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada 2.ceturksni, izaugsme ir vērojama praktiski visās preču un pakalpojumu nozarēs. Vienīgi nozarēs, kuras īpaši smagi skāra krīze, piemēram, būvniecībā, ražošanas apjomi ir saglabājušies iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmenī.

Ienākumu pieaugums no eksporta stimulē arī ekonomisko aktivitāšu palielināšanos iekšējā tirgū. Iekšzemes pieprasījums šī gada 2.ceturksnī bija par 6,9% lielāks nekā pirms gada. Jāatzīmē, ka jau otro ceturksni pēc kārtas investīciju pieaugums pārsniedz 20% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem ceturkšņiem. To galvenokārt noteica uzņēmumu ieguldījumi ražošanas iekārtās, kā arī valsts investīcijas saistībā ar ES struktūrfondu apguvi. Nodarbinātības un darba samaksas pieaugums veicina privātā patēriņa kāpumu. Šī gada 2.ceturksnī privātā patēriņa apjomi salīdzināmās cenās par 4,4% pārsniedza iepriekšējā gada 2.ceturkšņa līmeni.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2011. gada otrajā pusgadā joprojām galvenais ekonomikas dzinulis būs eksports, tāpat pakāpeniski turpinās palielināties iekšzemes pieprasījums un gadā kopumā IKP apjoms varētu pat vairāk kā 4% pārsniegt 2010.gada līmeni. Vienlaikus jāatzīmē arī iespējamie riski, kas ir saistīti ar situāciju ārējos tirgos. Krīzes stimulu atcelšana un budžeta izdevumu mazināšana var negatīvi ietekmēt Latvijas ārējo pieprasījumu, pastāv arī bažas par spriedzes atjaunošanos finanšu tirgos.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)