Eksperts: Ēnu ekonomiku iespējams mazināt daudz straujāk nekā par 1% gadā

Ceturtdien premjerministres Laimdotas Straujumas (V) vadītā Ēnu ekonomikas apkarošanas padome plāno skatīt un apstiprināt Finanšu ministrijas (FM) apkopoto "Valsts iestāžu darba plāna projektu ēnu ekonomikas ierobežošanai 2016.-2020.gadam". Sauka atzinīgi vērtē plāna projektu, tomēr uzskata, ka piedāvātie pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai neļaus sasniegt valdības izvirzīto mērķi, proti, būtiski kāpināt valsts budžeta ieņēmumus, samazinot ēnu ekonomiku. Viņš iesaka valdībai sadarbībā ar uzņēmējiem un ekspertiem turpināt darbu pie plāna, lai ar efektīviem pasākumiem samazinātu ēnu ekonomiku daudz straujāk nekā par FM minēto 1% gadā.

Pirms gada valdība definēja ēnu ekonomikas mazināšanu kā prioritāti un solīja, ka mazināšanas pasākumi būs galvenais avots nodokļu ieņēmumu kāpumam. Plānu mērķa sasniegšanai FM izstrādāja gandrīz gadu, un tas satur 50 pasākumus ar mērķi mazināt ēnu ekonomikas apmēru Latvijā vismaz par vienu procentpunktu gadā, sasniedzot Eiropas vidējo līmeni līdz 2020.gadam.

Sauka norādīja, ka ambīcija ēnu ekonomikas mazināšanai ir redzama, tomēr plāna projekts neliecina, ka tā var tikt sasniegta tuvāko piecu gadu laikā.

"Ēnu ekonomika ir komplicēta problēma, kas būtībā aptver visu tautsaimniecību. Līdz ar to plāna veidošanā un realizēšanā ir svarīga ne tikai visu atbildīgo ministriju iesaistīšana, bet arī plašāka sociālo partneru, tai skaitā dažādu nozaru uzņēmēju pārstāvju, iesaiste. Sasaiste ar iepriekš realizēto ēnu ekonomikas apkarošanas plānu, plānā ietverto veicamo pasākumu un sasniedzamo mērķu konkretizēšana, pasākumu izpildes termiņu pārskatīšana, kā arī plāna papildināšana vairākās būtiskajās jomās - sevišķi attiecībā uz uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem, tostarp nodokļu sistēmas pilnveidošanu - ļautu samazināt ēnu ekonomikas apjomu daudz straujāk nekā par 1% gadā, kā to pašreiz paredz FM," uzskata Sauka.

Viņš piebilda, ka tāpat būtu svarīgi izvērtēt atsevišķu plānā ietverto represīva rakstura pasākumu ietekmi uz birokrātijas palielināšanos, lai, apkarojot ēnu ekonomiku, nesanāk apkarot uzņēmējdarbību.

Atbilstoši "SSE Riga" ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2014.gadā sasniedza aptuveni 24% no iekšzemes kopprodukta (IKP, un ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā (ES), kā arī divas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kur ēnu ekonomika veido 12,5% un 13,2% no IKP.

Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadā ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājusies tikai par 0,3% no IKP. Lielāko ēnu ekonomikas daļu Latvijā veido neuzrādītie uzņēmējdarbības ienākumi jeb izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas patlaban veido aptuveni 46% no visas Latvijas ēnu ekonomikas. Otrs lielākais īpatsvars Latvijas ēnu ekonomikā ir "aplokšņu algām".

"Plānā ir nesamērīgs uzsvars uz kontroles pasākumiem un kontrolējošo iestāžu kapacitātes stiprināšanu - pie šādiem pieskaitāmi 37 no 50 plānā iekļautajiem pasākumiem, kas nes līdzi papildu administratīvo slogu uzņēmējiem. Turklāt plānā iztrūkst sākotnēja ietekmes izvērtējuma, proti, cik uzņēmējiem un valstij izmaksātu priekšlikumu ieviešana, piemēram, katra kases čeka parakstīšana ar elektronisku parakstu. Darbs pie plāna ir jāturpina," uzsvēra Sauka.

Viņš uzskata, ka patlaban plāna projektā trūkst tādu būtisku jomu kā nodokļu politikas pilnveidošana, sodu piemērošanas efektivitātes uzlabošana, nodokļu samaksas vienkāršošana, budžeta finansējuma izlietojuma pilnveidošana un korupcijas apkarošana. Bez šīm jomām plāna projekts ir nepilnīgs un nesasniegs būtisku ēnu ekonomikas samazinājumu.

Savus priekšlikumus Sauka kā biedrības "BASE" (Bizness pret ēnu ekonomiku) pārstāvis ir iesniedzis Ministru prezidentei, finanšu ministram Jānim Reiram (V), ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) un tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (VL-TB/LNNK), paužot gatavību iesaistīties tālākā plāna pilnveidē.

Uz sarakstu