Deputātam Liepiņam groza apsūdzību; to turpinās skatīt septembrī

Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto

Jelgavas tiesā prokurore Ludmila Masļakova, samazinot epizodes, grozīja apsūdzību lietā, kurā par nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijā apsūdzēts Latvijas Reģionu apvienības Saeimas deputāts Dainis Liepiņš, aģentūra LETA uzzināja tiesas sēdē.

Tiesa nolēma pievienot lietai prokuratūras arhīva informāciju par uzņēmumu SIA "Intransserviss", kura līdzīpašnieks ir Liepiņš un kura daļu nominālvērtība atšķīrusies deklarācijā.

Tāpat prokurore grozīja apsūdzību, izslēdzot no tās detaļas, kas attiecas uz laiku, kad Liepiņš bijis Rīgas brīvostas valdē, par ko iepriekš tiesas sēdē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Valsts amatpersonu datu administrēšanas daļas pārstāves izskaidroja, ka saskaņā ar normatīviem, ja pēc pārtraukuma bijusī amatpersona stājusies jaunā un citā amatā, tad gada deklarācija aizpildāma tikai par jaunā amata periodu, jo iepriekšējo deklarē, atstājot amatu.

Apsūdzības panti un būtība saglabājas tā pati, tikai septiņu epizošu vietā grozītajā apsūdzībā ir sešas epizodes un dažās ir mazāks faktu uzskaitījums, liecina tiesas sēdē skaidrotie grozījumi apsūdzībā.

Arī grozītās apsūdzības gadījumā Liepiņš savu vainu neatzina un, izmantojot likumā paredzētās tiesības, atteicās no turpmākas liecināšanas, skaidrojot, ka ar to nevēloties novilcināt lietu. Savu apsūdzētā liecību gan rakstveidā, gan mutiski viņš izklāstīja iepriekšējā sēdē, paužot, ka nepamatoti sākts kriminālprocess, un, viņaprāt, neesot kriminālatbildībai atbilstoša nozieguma sastāva.

Savukārt Liepiņa advokāte Brigita Miķelsone tiesai iesniedza VID skaidrojumu par to, kā dienesta ieskatā jāizprot likums attiecībā uz amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu, kā arī viņa iesniedza zinātniski praktisku komentāru, ko sniegusi Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperte, Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras profesore Valentija Liholaja.

Nepieciešamību pēc šāda komentāra advokāte tiesai pamatoja ar to, ka lietvedība šādā apsūdzībā Latvijas tiesu praksē ir retums, un šī tiesvedība var veidot judikatūru, kura nākotnē var ietekmēt citas tiesvedības. Profesore savā komentārā Liepiņa gadījumā apšauba procesa sākšanas un apsūdzības pamatu, un, viņasprāt, neesot kvalitatīvi izvērtēti kritēriji, pēc kuriem identificē nozieguma esamību.

Tiesā abas puses pauda gatavību pāriet pie debatēm, bet prokurore lūdz laiku tām sagatavoties, tāpēc tiesas sēde tika atlikta līdz 2.septembrim plkst.10.00.

Kā ziņots, Liepiņš ir apsūdzēts pēc Krimināllikuma 219.panta 2.daļas par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā. Par šādu pārkāpumu var sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Prokurore iepriekš informēja, ka sākotnēji Liepiņš bija apsūdzēts septiņos noziedzīgos nodarījumos, kas izdarīti laikā no 2010. līdz 2012.gada jūnijam un ir saistīti ar nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklarācijās par 2009., 2010. un 2011.gadu, kas detalizētāk ir vairākkārt norādītie neatbilstošie dati ar dažādām atšķirībām lielu summu apmēros.

Pēc Liepiņa stāstītā, kļūdas viņa deklarācijā radušās, jo viņš neesot pietiekami precīzi nokopējis datus no citām datubāzēm, tāpat viņam bijušas uzrādītas naudas summas ārzemju valūtā pēc novecojuša valūtas kursa. Lielāko naudas apjomu neatbilstību radījis fakts, ka Liepiņš esot kļūdījies viņam piederošo kapitāldaļu apjomā SIA "Intransserviss", jo tās bija mainījušās pēc peļņas kapitalizēšanas, par ko viņš savlaicīgi nebija informēts.

"Ņemot vērā, ka ar abiem pārējiem SIA "Intransserviss" līdzīpašniekiem Viktoriju Ļubļinsku un Pāvelu Kozlovu man ir konflikti un arī savstarpējas tiesvedības, es bieži neesmu laikus informēts par lēmumiem uzņēmumā, tāpēc deklarācijā biju uzrādījis novecojušu informāciju par kapitāldaļu apmēriem, kurai tobrīd pats ticēju. Vēlāk šī informācija man bija jāprecizē," klāstīja Liepiņš.

Lieta Jelgavas tiesā tika iesniegta 2013.gada 1.jūlijā, to sāka skatīt 2014.gada 11.februārī. Šā gada 5.februārī Saeima nolēma piekrist Jelgavas tiesas lūgumam par turpmāku lietas izskatīšanu. Pēc Saeimas lēmuma par piekrišanu Liepiņa krimināllietas turpmākai izskatīšanai tiesā viņš nevar piedalīties parlamenta sēdēs, kā arī saņem pusi no algas. Liepiņš paziņoja, ka deputāta mandātu nedomā nolikt, jo neuzskata, ka tam par pamatu varētu būt kļūda, aizpildot amatpersonas deklarāciju.

Liepiņa advokāte aģentūrai LETA skaidroja, ka apsūdzībā saistībā ar summām lielos apmēros pieminētas neatbilstības, deklarējot kapitāldaļas, pārdotos īpašumus un citus datus, bet kapitāldaļu apjoms visos gadījumos bijis deklarēts nemainīgs, un likums nemaz neprasot norādīt to nominālvērtības, tāpēc aizstāvība apsūdzību uzskata par nepamatotu, un faktiski tiesai varot nākties izvērtēt, kā kurš izprot attiecīgo likuma prasību.

Advokāte Miķelsone apsūdzību uzskata par nepamatotu un savārstītu, jo, pēc viņas domām, trīs gados sniedzot trīs deklarācijas, pat teorētiski neesot iespējams izdalīt septiņas epizodes, turklāt viņas klientu apsūdzot nevis par nepatiesu ziņu sniegšanu, bet gan par kļūdām deklarāciju aizpildīšanā, jo kļūdas skaitļos VID licis labot, un Liepiņš to atkārtoti esot darījis, un rezultātā VID pieņēmis labotas deklarācijas, kurās vairs nav bijis neatbilstību.

Tiesas sēdē advokāte uzsvēra, ka deputāta kļūdas un to precizēšana valstij nav radījušas vai atklājušas nekādu kaitējumu, un tas arī neparādās apsūdzībā. Par visiem darījumiem, kur tas nepieciešams, nodokļi bijuši jau samaksāti, bet daļu skaits - deklarētā līdzīpašuma apjoms - uzņēmumā Liepiņam nav mainījies.

Liepiņš aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņam saprotams varētu būt administratīvs sods par to, ka VID veltījis laiku un uzmanību viņa kļūdu labošanai, taču kriminālatbildība par to viņam šķiet absurda un safabricēta formas pēc. Viņš šo tiesvedību uzskata par amatpersonu laika un valsts līdzekļu izšķērdēšanu.