Apskatāms pirms 256 gadiem Jelgavā izliets zvans
1760.gadā Jelgavā izlietais zvans varētu būt izgatavots kādas no apkārtnes baznīcu vajadzībām - tas varēja būt arī kapu zvans, jo priekšmets ir visai neliels, tam varētu būt katoliciska izcelsme. Zvans ir bez īpašiem rotājumiem - tā augšpusē atrodas lente ar veltījumu latīņu valodā. Tā liecina, ka zvans liets Mītavā 1760.gadā, tā pasūtītājs varētu būt abats Ernesto Frederiko.
Zināms, ka zvans, kas pašlaik papildina Jelgavas muzeja ekspozīciju, 20.gadsimta 90.gados nopirkts antikvariātā Rīgā un vēlāk aizvests uz Poznaņu Polijā, kur to iegādājās cilvēks no Latvijas. Jelgavā izgatavotā zvana jaunais īpašnieks, apzinoties tā vēsturisko vērtību, piedāvāja zvanu iegādāties Jelgavas Vēstures un mākslas muzejam. Tā kā zvans bija iecienīta kara trofeja, kuru iekarotāji veda sev līdzi kā kara laupījumu, Jelgavas meistaru izliets zvans, kas izdzīvojis līdz mūsdienām, ir retums.
Laikā no 1699. līdz 1788.gadam Jelgavas lietuvē tapa 43 zvani. Līdz mūsdienām ir saglabājies nostāsts, ka četri Jelgavas zvanu lējēji ir bijuši vienas sievas vīri. Agrākajos laikos cunftes noteikumi pieļāva kļūt par meistaru, ja tiek apprecēta meistara atraitne. Ja vienas sievietes dzīvē ir četri vīri zvanu lējēji, tas liecina par ļoti smago zvanu lējēju darbu, jo tas bija roku darbs, skaidro pašvaldībā.
Jelgavas muzeja zvana skaņa ir nedaudz deformēta, jo tas ir ieplīsis. Ieplīsums zvana korpusā norāda uz ne visai lielo meistarību un diezgan sliktu metāla sakausējumu.
Uz sarakstu
