Tiesa pagarina TAP plāna saskaņošanas termiņu vagonu rūpnīcas būvētājam Jelgavā
Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.
LETA jau ziņoja, ka "Baltic Railway Holding", kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.
SIA "Lemminkainen Latvija" Finanšu daļas vadītāja Marina Ļebedkova aģentūrai LETA apstiprināja, ka uzņēmumam "Lemminkainen Latvija", kas būvobjektā pēc modernas tehnoloģijas iedzina vairākus tūkstošus pāļu topošajai rūpnīcai, "Baltic Railway Holding" palicis parādā ievērojamu summu, kuru Ļebedkova nenosauca, taču minēja, ka lielākā daļa atlīdzības no pasūtītāja jau saņemta un atlikusi mazākā daļa. Parāds gan "Lemminkainen Latvija" darbību būtiski neiespaido, uzņēmums konsultējas ar juristiem par varbūtējiem rīcības variantiem, taču nezaudē cerību, ka pasūtītājs savas saistības nokārtos.
Arī SIA "Ceļu būvniecības sabiedrība "Igate" pārstāve Dace Zviņģele apstiprināja, ka AS "Baltic Railway Holding" uzņēmumam palikusi parādā, turklāt, tā kā "Igate" attiecīgas specifikas dēļ būvniecības procesā iesaistījās vēlāk, tad vietējam uzņēmumam rūpnīcas veidotāji palikuši parādā tieši lielāko daļu līguma summas. "Nesaņemtā summa ir pietiekami liela, lai par to runātu ar "investoriem", kuri Jelgavā vēl nav radījuši nevienu darbvietu. Mums ir notikušas vairākas tikšanās un sarunas, ir bijuši solījumi par situācijas atrisināšanu, bet diemžēl solījumi ir palikuši tikai solījumi, bez konkrētas rīcības, bet, kā zināms, ar solījumiem mēs savus Jelgavā dzīvojošos darbiniekus nepabarosim," skaidroja "Igates" pārstāve.
"Uzskatām, ka spēsim atgūt savus ieguldītos līdzekļus, kaut gan šis nav pirmais gadījums Jelgavā un Latvijā, kad Krievijas investīcijas ir nedrošas un liek izvērtēt daudzas lietas," pauda Zviņģele, nenoliedzot, ka parāda neatgūšanas gadījumā tomēr pastāv iespēja, ka uzņēmumam var nākties atlaist kādus darbiniekus.
Arī ap 23 000 kvadrātmetru plašā galvenā ražošanas ceha un citu būvju būvnieces SIA "SCM Latvia" valdes loceklis Mareks Cišeiko aģentūrai LETA apstiprināja, ka pasūtītājs ir palicis parādā ievērojamas summas. Cišeiko tāpat nenosauca konkrētus skaitļus, bet minēja, ka šim uzņēmumam AS "Baltic Railway Holding" palikusi parādā salīdzinoši nelielu daļu no līguma kopējā apjoma. "SCM Latvia" juristi pasūtītājam sūta brīdinājuma vēstules, un solījumi samaksāt tuvākajā laikā pagaidām neesot piepildījušies, taču uzņēmums nezaudē cerības atgūt parādu. Arī "SCM Latvia" nesamaksātā daļa būtiski neiespaido uzņēmuma darbību.
Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, iespējams, lielākais "Baltic Railway Holding" kreditors varētu būt banka "Baltikums", taču tā, ievērojot banku specifiku, pagaidām nekomentē šī uzņēmuma parādsaistības. "Baltikums Bank" sabiedrisko attiecību vadītāja Ingrīda Šmite aģentūrai LETA skaidroja, ka, pamatojoties uz Kredītiestāžu likuma un citu normatīvo aktu prasībām, bankai nav tiesību sniegt jebkādu komentāru par klientu, viņa kontu, noguldījumu vai darījumu informāciju. Tāpēc "Baltikums Bank" publiski nekomentē savas saistības ar klientiem vai noslēgtajiem darījumiem.
Kā liecina informācija "Firmas.lv", "Baltic Railway Holding" 9.janvārī Ziemeļu rajona tiesa ierosināja TAP lietu.
Uz sarakstu
