Jelgavas novads atjauno ievērojamo teātra darbinieku Arvīda un Margas Spertālu balvu
Pirmā atjaunotā balva tiks pasludināta un pasniegta 25.aprīlī, kad Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā atklās izstādi "Spertālu laikmets latviešu teātrī", aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone.
Šogad aprit 120 gadi, kopš dzimis ievērojamais scenogrāfs, vircavnieks Spertāls, kurš 20.gadsimta 20.-30.gados bija Jelgavas profesionālā teātra dekorators, pēc kara arī Akadēmiskā drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas Skatuves glezniecības darbnīcas vadītājs.
"Radot izrāžu scenogrāfijas un kostīmus Jelgavas teātrī un vēlāk Nacionālajā teātrī, Spertāls kopā ar savu dzīvesbiedri, kura bija pirmā kostīmu māksliniece Latvijā, ierakstījuši Latvijas teātra mākslas vēsturē tikai un vienīgi Spertālu mākslas rokrakstam piederošas spožas lapaspuses. Viņu abu radošā darbība, profesionalitāte un inteliģence cēla teātra izrāžu māksliniecisko līmeni ne tikai vizuāli," pauda Kaņepone.
Saistībā ar Spertāla jubileju pēc viņa mazdēla Ginta Strēļa ierosinājuma Jelgavas novads šogad atjauno Arvīda un Margas Spertālu balvu. Balva Latvijas scenogrāfijā un teātra kostīmu mākslā pirmo reizi tika pasniegta 1987.gadā, Spertāla 90.dzimšanas dienā, tās dibinātāji tolaik bija kolhozs "Rosme". Par pirmo laureātu kļuva jubilāra skolnieks Akadēmiskā drāmas (tagad Nacionālā) teātra galvenais dekorators Gunārs Zemgals. Nākamajā gadā to saņēma scenogrāfs Andris Freibergs, bet 1989.gadā - Indulis Gailāns par scenogrāfiju izrādei "Mūžības skartie".
Šogad atjaunoto balvu vērtēšanas komisija piešķirs, vērtējot scenogrāfijas vai teātra kostīmu mākslu Latvijas teātros, tajā skaitā par mūža ieguldījumu.
Domājot par balvas vizuālo veidolu, Jelgavas novada pašvaldība sadarbībā ar Spertāla mazdēlu, kas ir profesionāls mākslinieks, izveidojusi koka skulptūru ar sudraba elementiem. Tā atveido cilvēcisku tēlu ar kroni galvā.
"Atjaunoto balvu esam iecerējuši pasniegt ik pēc pieciem gadiem, lai attīstītu un veicinātu Latvijas scenogrāfijas un kostīmu mākslas attīstības procesus. Jāteic, ka no Vircavas pagasta cēlušies vairāki ievērojami Latvijas teātru darbinieki - gan minētie Arvīds un Marga Spertāli, gan aktieri un režisori Jēkabs Duburs Āriņš un Pēteris Lūcis," pauda Jelgavas novada pašvaldības Kultūras pārvaldes vadītāja Anita Liekna.
Iedibinātās teātra tradīcijas kopš 1999.gada Vircavā turpina lauku amatierteātru festivāls "Bīne", kas pulcē kolektīvus no dažādiem Latvijas novadiem.
"Tādēļ šogad, kad Arvīdam Spertālam atzīmējam apaļo jubilejas gadu, esam ieplānojuši to padarīt pasākumiem piesātinātu. Septembrī, Vircavā Latvijas amatierteātru festivāla "Bīne" ietvaros aicināsim cilvēkus uz piemiņas vakaru "Pa Arvīda Spertāla ceļu", kura laikā runāsim par mākslinieku nacionālās identitātes un Rietumeiropas skolas sakausējumu Arvīda Spertāla un Margas Spertāles daiļradē, pasākums būs arī dzimto māju "Žagatas" iezīmēšana Latvijas kultūrvēstures kartē," informēja Liekna.
Uz sarakstu
