Neretnieks: jāšanas sports ir atkarība
Jāšana puisim sākumā bijis hobijs. To izdevies veiksmīgi saistīt gan ar sportu, gan karjeru. "Tā bija laimīga sagadīšanās. Kas var būt vēl labāks, ja var savienot sportu ar kādreizējo hobiju un nu jau karjeru? Daudzus skolas gadus tā bija galvenā brīvā laika pavadīšana, kas attīstījās līdz augstākā līmeņa sportam. Ja esi gana iesaistījies jāšanas sportā, tad atmest to vairs nav tik vienkārši. Tā ir atkarība," norāda Neretnieks.
Turpināt iesākto jaunieti motivē gūtie panākumi. Viņš atceras, ka pirmā ķēve, ar ko piedalījies sacensībās, bijusi akurāta, savukārt gūtās uzvaras bērnu maršrutos motivējušas attīstīties. "Mana pirmā ķēve Formula bijā ātra un akurāta. Bija salīdzinoši viegli uzvarēt mazos bērnu maršrutos, tas deva motivāciju turpināt, līdz sportiskais līmenis, pieredze un zināšanas pamazām krājās. Arī tagad labākā motivācija ir panākumi. Iespējas ir un gribu redzēt, cik tālu šajā sportā ar savu komandu varu aiziet," intervijā norāda Kristaps.
Sportists atklāj, ka, lai sasniegtu labus rezultātus zirgs, ar kuru startē, jāiepazīst visos sīkumos. "Ar profesionālām attiecībām noteikti nav gana. Lai sasniegtu labākos rezultātus nepieciešams daudz vairāk, katrs zirgs jāpazīst visos sīkumos," norāda Neretnieks. "Tās ir attiecības, sportistam jāzina un jājūt, kad zirgs ir vienkārši niķīgs un negrib kaut ko darīt un kad tam varbūt ir kāds cits iemesls. Varbūt zirgs jūtās slikti, ir emocionāli noguris vai nav fiziski labā formā," viņš turpina. Kā atzīst sportists, zirgam ir pašam sava galva un dienas plāns, ļoti daudz treniņos un sacensībās izsaka dzīvnieka tā brīža garastāvoklis un noskaņojums.
Jautāts par treniņiem, Kristaps atklāj, ka viņa ikdienā dominē plānveida treniņu medotes gan taktiskajai, gan fiziskajai, gan psiholoģiskajai sagatavotībai. "Pirms sacensībām tas vairāk ir darbs treniņu laukumā, savukārt pēc sacensībām zirgi atpūšas. Tas gan nenozīmē, ka tie neko nedara - tie noteikti kustās, jo zirgs ir dzīvnieks, kas dzimis, lai būtu kustībā," stāsta jaunais sportists.
Pēc Neretnieka domām, Latvijā netrūks jauno sportot gribētāju, taču valstij vēl ir daudz jāaug līdz pārējās Eiropas līmenim. "Latvijā mūsu sportam ir grūti ar finansējuma piesaisti, lai visi to varētu atļauties - uzturēt zirgu nav lēts prieks, papildus jāiegādājas inventārs, jāmaksā par treniņiem. Sponsori nelabprāt iegulda naudu šajā sporta veidā, jo tas nav pietiekami populārs, kā hokejs vai basketbols," norāda Kristaps.
Viņš arī atgādina, ka lieli panākumi vienmēr nāk caur milzīgu darbu, sāpēm un pacietību jebkurā sporta veidā. Viņaprāt, jāšanas sports gan fiziski, gan emocionāli ir viens no grūtākajiem. "Mēs strādājam ar zirgiem, kuri prasa daudz uzmanības, mīlestības un ļoti īpašu aprūpi un gādību. Tas nav sporta inventārs, kuru uz nākamo sacensību vietu var nosūtīt ar kurjeru. Tas ir komandas darbs gan ar dzīvnieku, partneri, ar kuru nevar tā vienkārši aprunāties, gan ar cilvēkiem - pārējiem komandas biedriem," atklāj jaunietis. Jaunajiem sportistiem Kristaps atgādina, ka lai gūtu panākumus, jāapzinās savas dotības un jāattīsta tās. Nepārtraukti ir jāmācās un jābūt ļoti lielai pacietībai un apņēmībai. Tāpat, lai sekmīgi darbotos jāšanas sportā ir jābūt labām organizatora spējām, lai spētu vadīt komandu.
Jautāts par nākotnes plāniem Neretnieks atbild, ka mērķi esot augstāki. "Kamēr redzu ceļu uz augšu, tikmēr to iešu. Šogad un nākamā gada sākumā trenēšos un startēšu Eiropā, lai mēs ar zirgiem krātu pieredzi un savā ziņā rūdītos, startējot ļoti spēcīgā konkurencē un sarežģītos, augstos maršrutos," stāsta Kristaps.
Limbaži24.lv jau vēstīja, ka Limbažnieks Kristaps Neretnieks oktobrī starptautiskās sacensībās German Classics Hannover ar zirgu Con Pleasure izcīnīja 2.vietu jaunzirgu maršrutā.
Uz sarakstu
